Aizņemoties foršā Liepājas Edgara ideju, piedāvāju jums iepazīties ar sava nesen noskrietā pirmā 32 km skrējiena izsaucieniem pa kilometriem.
Es vēl mēnesi atpakaļ vidēji nedēļā skrēju 30 km, tāpēc būtu lieki piebilst, ka vienā reizē noskriet uzreiz visu nedēļas tiesu man bija LIELS pārbaudījums. Bet netaisīsim te drāmu, labāk sākam!
1. km – „Skriesim šodien 32 km. Tas ir kā no Rīgas līdz.. Ai, labāk nedomāt cik tas ir, bet vienkārši skriet.”
2. km – „Gar kapiem skriet ir tik jocīgi. Neviens jau it kā neskatās, bet sajūta tomēr tāda, ka skatās.”
3. km – „Pirmais stāvais kalniņš. Ideāli, uzskriešu sprintu tajā. Rīgas Nordea maratonā man taču būs jāpievārē Vanšu tilts 6 reizes. ”
4. km – „Vismaz šodien suņu šajā galā nav. Prieks arī manā dārziņā.” *pasmaida*
5. km – „Tā, iesildījies esmu – kāpinām tempu.” *sāk skriet ātrāk*
6. km – Dzied - „Man visi radi ārzemēs, es šajā zemē skrējējs viens pats...”
7. km – „Jāsāk dzerstīties!” *iedzer sāļu dzērienu*
8. km – „Re, vēl viens kalniņš. Nekur tu nespruksi!” *uzskrien kalniņā*
9. km – „O, saulīte smaida! Jau tagad paredzu, ka meitenes rīt skolā prasīs vai esmu bijis solārijā.”
10. km – „Kur šodien visi skrējēji palikuši?”
11. km – „Jau trešdaļu esmu noskrējis. *Uzsit sev ar labās rokas dūri 2 reizes pa krūtīm, tā uzmundrinot sevi*
12. km – „Dzert un braukt nedrīkst, bet dzert un skriet – drīkst!” *iedzer sāļu dzērienu*
13. km – „Varbūt šodien noskriet pilno maratonu?”
14. km – „Šitā skrienot, es līdz Ķīnai varētu aizskriet!”
15. km – „Tā, kreisais apakšstilbs paliek smagāks. Nākamreiz vairāk pastaipīšu to pirms skrējiena.”
16. km – „Puse jau noēsta. 32 km nevajadzētu būt lielai problēmai šodien.”
17. km –„ Jāapslapina vēl lūpas ar dzērienu.” *iešķidrinās*
18. km - „Galvenais, lai ceļi nesāk sāpēt!”
19. km – „Nogurums, atšujies!”
20. km – „Nē, maratonu šodien neskriešu! Paliksim pie 32 km.”
21. km – „Pusmaratons! Rīgā man būs jāskrien divtik?” *saskābst*
22. km – „Jauki, tagad smaga ir arī labā kāja. Uz bēdām iedzersim!” *norij pāris malkus sāļu dzēriena*
23. km – „Jāsamazina temps, savādāk līdz galam netikšu” *skrien lēnāk*
24. km – *Patausta ar pirkstiem sausās lūpas*
25. km – „Tik jauki būtu tagad nopeldēties. Mājās noteikti iešu aukstā vannā.”
26. km – „Es teicu – līdz Ķīnai?!!! Labi, ja es tagad līdz mājām vispār tikšu.”
27. km – „Tikai neapstāties! Savādāk atsākt skriet vairs nespēšu. Sasodīts, cik grūti!”
28. km – „Par 1l paku auksta piena es tagad būtu gatavs maksāt vismaz 3 Ls”
29. km – „Man kājas „made in China”? Galīgi vairs neklausa!”
30. km – „Kur man bija prāts, kad pierakstījos uz pilno maratonu?”
31. km – „Pēdējais malks no pudeles izdzerts. Saņemies, vēl tikai nedaudz!”
32. km – „Es esmu varonis! Bet man galva reibst un gribas DZERT!!!”
Pēc 32 km skrējiena atnākot mājās ievēlos virtuvē un pielipu pie ūdens krāna. Izdzēru pāris okeānus. Pēc tam aizvilkos uz istabu un vienkārši apgūlos uz plikas grīdas. Es tā gulēju vismaz 10 minūtes un man bija pavisam ērti. Tad vēlreiz virtuvē „skūpstījos” ar ūdenskrānu. Piedzēries sāku just, ka man salst. Sajūtas līdzīgas kā tad, kad ir gripa. Uzliekot plaukstu uz vēdera, varēju skaitīt kubikus, jo taukus tur sataustīt vairs nevarēja. „Šis skrējiens maniem taukiem bijis īsts Holokausts,” es iesmējos un devos uz istabu, kur gultā bezspēkā izslēdzos uz pāris stundām.
Es vēl mēnesi atpakaļ vidēji nedēļā skrēju 30 km, tāpēc būtu lieki piebilst, ka vienā reizē noskriet uzreiz visu nedēļas tiesu man bija LIELS pārbaudījums. Bet netaisīsim te drāmu, labāk sākam!
1. km – „Skriesim šodien 32 km. Tas ir kā no Rīgas līdz.. Ai, labāk nedomāt cik tas ir, bet vienkārši skriet.”
2. km – „Gar kapiem skriet ir tik jocīgi. Neviens jau it kā neskatās, bet sajūta tomēr tāda, ka skatās.”
3. km – „Pirmais stāvais kalniņš. Ideāli, uzskriešu sprintu tajā. Rīgas Nordea maratonā man taču būs jāpievārē Vanšu tilts 6 reizes. ”
4. km – „Vismaz šodien suņu šajā galā nav. Prieks arī manā dārziņā.” *pasmaida*
5. km – „Tā, iesildījies esmu – kāpinām tempu.” *sāk skriet ātrāk*
6. km – Dzied - „Man visi radi ārzemēs, es šajā zemē skrējējs viens pats...”
7. km – „Jāsāk dzerstīties!” *iedzer sāļu dzērienu*
8. km – „Re, vēl viens kalniņš. Nekur tu nespruksi!” *uzskrien kalniņā*
9. km – „O, saulīte smaida! Jau tagad paredzu, ka meitenes rīt skolā prasīs vai esmu bijis solārijā.”
10. km – „Kur šodien visi skrējēji palikuši?”
11. km – „Jau trešdaļu esmu noskrējis. *Uzsit sev ar labās rokas dūri 2 reizes pa krūtīm, tā uzmundrinot sevi*
12. km – „Dzert un braukt nedrīkst, bet dzert un skriet – drīkst!” *iedzer sāļu dzērienu*
13. km – „Varbūt šodien noskriet pilno maratonu?”
14. km – „Šitā skrienot, es līdz Ķīnai varētu aizskriet!”
15. km – „Tā, kreisais apakšstilbs paliek smagāks. Nākamreiz vairāk pastaipīšu to pirms skrējiena.”
16. km – „Puse jau noēsta. 32 km nevajadzētu būt lielai problēmai šodien.”
17. km –„ Jāapslapina vēl lūpas ar dzērienu.” *iešķidrinās*
18. km - „Galvenais, lai ceļi nesāk sāpēt!”
19. km – „Nogurums, atšujies!”
20. km – „Nē, maratonu šodien neskriešu! Paliksim pie 32 km.”
21. km – „Pusmaratons! Rīgā man būs jāskrien divtik?” *saskābst*
22. km – „Jauki, tagad smaga ir arī labā kāja. Uz bēdām iedzersim!” *norij pāris malkus sāļu dzēriena*
23. km – „Jāsamazina temps, savādāk līdz galam netikšu” *skrien lēnāk*
24. km – *Patausta ar pirkstiem sausās lūpas*
25. km – „Tik jauki būtu tagad nopeldēties. Mājās noteikti iešu aukstā vannā.”
26. km – „Es teicu – līdz Ķīnai?!!! Labi, ja es tagad līdz mājām vispār tikšu.”
27. km – „Tikai neapstāties! Savādāk atsākt skriet vairs nespēšu. Sasodīts, cik grūti!”
28. km – „Par 1l paku auksta piena es tagad būtu gatavs maksāt vismaz 3 Ls”
29. km – „Man kājas „made in China”? Galīgi vairs neklausa!”
30. km – „Kur man bija prāts, kad pierakstījos uz pilno maratonu?”
31. km – „Pēdējais malks no pudeles izdzerts. Saņemies, vēl tikai nedaudz!”
32. km – „Es esmu varonis! Bet man galva reibst un gribas DZERT!!!”
Pēc 32 km skrējiena atnākot mājās ievēlos virtuvē un pielipu pie ūdens krāna. Izdzēru pāris okeānus. Pēc tam aizvilkos uz istabu un vienkārši apgūlos uz plikas grīdas. Es tā gulēju vismaz 10 minūtes un man bija pavisam ērti. Tad vēlreiz virtuvē „skūpstījos” ar ūdenskrānu. Piedzēries sāku just, ka man salst. Sajūtas līdzīgas kā tad, kad ir gripa. Uzliekot plaukstu uz vēdera, varēju skaitīt kubikus, jo taukus tur sataustīt vairs nevarēja. „Šis skrējiens maniem taukiem bijis īsts Holokausts,” es iesmējos un devos uz istabu, kur gultā bezspēkā izslēdzos uz pāris stundām.