Revidenta lomu uzticēšu Garminam, lai tas skaita kilometrus un sekundes, bet pats nodarbošos ar uzmundrinājuma vārdu lipināšanu līdzskrējēju ausīs. Pēc NRM 2011 pieredzes varu teikt, ka īpaši patīkami būt par katalizatoru tieši maz pieredzējušo skrējēju pirmā pusmaratona reakcijā. Aizkustinoši vērot, kā šie censoņi sasniedz savu mērķi – "uzkāpj pusmaratona kalnā". Ceļš nav viegls, daudzie kilometri lielai daļai sašūpo ticību saviem spēkiem un tie "krīt", bet stiprākie līdzskrējēji grūtības pārvar un labsajūtas līniju sasniedz kopā ar mani vai pārdesmit sekundes ātrāk. Finišā viņi smaida nevis ar muti kā oficianti, bet ar sirdi kā cilvēki lidostās. Viņi ir uzVARējuši visus „bet” un jūtas gandarīti par sevi. Prieks atrasties šo pozitīvo emociju viesulī.
Who taught the sun where to stand in the morning?
And who told the ocean you can only come this far?
And who showed the moon where to hide till evening?
/My Redeemer Lives/
