piektdiena, 2010. gada 30. aprīlis

Mans pirmais 32 km skrējiens

Aizņemoties foršā Liepājas Edgara ideju, piedāvāju jums iepazīties ar sava nesen noskrietā pirmā 32 km skrējiena izsaucieniem pa kilometriem.
Es vēl mēnesi atpakaļ vidēji nedēļā skrēju 30 km, tāpēc būtu lieki piebilst, ka vienā reizē noskriet uzreiz visu nedēļas tiesu man bija LIELS pārbaudījums. Bet netaisīsim te drāmu, labāk sākam!

1. km – „Skriesim šodien 32 km. Tas ir kā no Rīgas līdz.. Ai, labāk nedomāt cik tas ir, bet vienkārši skriet.”
2. km – „Gar kapiem skriet ir tik jocīgi. Neviens jau it kā neskatās, bet sajūta tomēr tāda, ka skatās.”
3. km – „Pirmais stāvais kalniņš. Ideāli, uzskriešu sprintu tajā. Rīgas Nordea maratonā man taču būs jāpievārē Vanšu tilts 6 reizes. ”
4. km – „Vismaz šodien suņu šajā galā nav. Prieks arī manā dārziņā.” *pasmaida*
5. km – „Tā, iesildījies esmu – kāpinām tempu.” *sāk skriet ātrāk*
6. km – Dzied - „Man visi radi ārzemēs, es šajā zemē skrējējs viens pats...”
7. km – „Jāsāk dzerstīties!” *iedzer sāļu dzērienu*
8. km – „Re, vēl viens kalniņš. Nekur tu nespruksi!” *uzskrien kalniņā*
9. km – „O, saulīte smaida! Jau tagad paredzu, ka meitenes rīt skolā prasīs vai esmu bijis solārijā.”
10. km – „Kur šodien visi skrējēji palikuši?”
11. km – „Jau trešdaļu esmu noskrējis. *Uzsit sev ar labās rokas dūri 2 reizes pa krūtīm, tā uzmundrinot sevi*
12. km – „Dzert un braukt nedrīkst, bet dzert un skriet – drīkst!” *iedzer sāļu dzērienu*
13. km – „Varbūt šodien noskriet pilno maratonu?”
14. km – „Šitā skrienot, es līdz Ķīnai varētu aizskriet!”
15. km – „Tā, kreisais apakšstilbs paliek smagāks. Nākamreiz vairāk pastaipīšu to pirms skrējiena.”
16. km – „Puse jau noēsta. 32 km nevajadzētu būt lielai problēmai šodien.”
17. km –„ Jāapslapina vēl lūpas ar dzērienu.” *iešķidrinās*
18. km - „Galvenais, lai ceļi nesāk sāpēt!”
19. km – „Nogurums, atšujies!”
20. km – „Nē, maratonu šodien neskriešu! Paliksim pie 32 km.”
21. km – „Pusmaratons! Rīgā man būs jāskrien divtik?” *saskābst*
22. km – „Jauki, tagad smaga ir arī labā kāja. Uz bēdām iedzersim!” *norij pāris malkus sāļu dzēriena*
23. km – „Jāsamazina temps, savādāk līdz galam netikšu” *skrien lēnāk*
24. km – *Patausta ar pirkstiem sausās lūpas*
25. km – „Tik jauki būtu tagad nopeldēties. Mājās noteikti iešu aukstā vannā.”
26. km – „Es teicu – līdz Ķīnai?!!! Labi, ja es tagad līdz mājām vispār tikšu.”
27. km – „Tikai neapstāties! Savādāk atsākt skriet vairs nespēšu. Sasodīts, cik grūti!”
28. km – „Par 1l paku auksta piena es tagad būtu gatavs maksāt vismaz 3 Ls”
29. km – „Man kājas „made in China”? Galīgi vairs neklausa!”
30. km – „Kur man bija prāts, kad pierakstījos uz pilno maratonu?”
31. km – „Pēdējais malks no pudeles izdzerts. Saņemies, vēl tikai nedaudz!”
32. km – „Es esmu varonis! Bet man galva reibst un gribas DZERT!!!”

Pēc 32 km skrējiena atnākot mājās ievēlos virtuvē un pielipu pie ūdens krāna. Izdzēru pāris okeānus. Pēc tam aizvilkos uz istabu un vienkārši apgūlos uz plikas grīdas. Es tā gulēju vismaz 10 minūtes un man bija pavisam ērti. Tad vēlreiz virtuvē „skūpstījos” ar ūdenskrānu. Piedzēries sāku just, ka man salst. Sajūtas līdzīgas kā tad, kad ir gripa. Uzliekot plaukstu uz vēdera, varēju skaitīt kubikus, jo taukus tur sataustīt vairs nevarēja. „Šis skrējiens maniem taukiem bijis īsts Holokausts,” es iesmējos un devos uz istabu, kur gultā bezspēkā izslēdzos uz pāris stundām.

15 komentāri:

Ilva teica...

Zvērs.
Iekšas Tev pamatīgas. Un kājas arīdzan.

Romeo teica...

Es drīzāk teiktu - gribasspēks un jaunība, bet nestrīdēšos. Man ļoti patīk arī Tavs domu gājiens (sun)

marshmallow teica...

32km ar mašīnu braukt jau ir apnicīgi dažreiz, bet ar kājām, nu wooooow

Romeo teica...

Tev vienkārši māšīnās ar nogalinošajiem basiem nav paveicies :)
Skriet tik daudz noteikti nav garlaicīgi, jo ik pa km mainās sajūtas, paliek ar vien grūtāk un grūtāk.

Lilu teica...

mjaa a, trakais!!!
bet man patīk lasīt Tavus moku stāstus, tie tik ļoti atgādina manus piedzīvojumus un to, kāpēc es sev vairākkārt (galīgi sausā un bezspēkā grīdai pielipušai) apsolīju vairs tik daudz neskriet, lai gan pat 32km nav manā kontā, vien knaps pusmaratona gabals. tiesa, bez ūdens padeves skriešanas laikā, toties pret sauli nodrošinājos ar aizsargkrēma kārtu :) ar ūdens krānu gan baidījos skūpstīties un pēc skriešanas vienmēr atsildījos (kaut knapi kustoties) un siltāk saģērbos, iztiekot bez tūlītējas gulēšanas

Livars teica...

Negaidiet lielus rezultātus.Lieli rezultāti ir vienmēr bijuši klupšanas akmens. Gaidiet mazus rezultātus, mikroskopiskus, tajos ir spēks. Augšana dabā notiek tik tiko manāmi. Pateicieties par vismazākajiem sasniegumiem. /P.Donovs/

Livars teica...

Piebilde pie iepriekš rakstītā:
Kā vienmēr - lielsks notikuma apraksts!
Piebilde pie iepriekš rakstītās piebildes: Sakarsušam, lasi sasvīdušam - auksts piens var būt liktenīgs... nevēlams arī auksts cits šķidrums ... Tāda ir Dzīve, Romeo!...

Romeo teica...

Eh, Lilu, neesmu es traks, tikai "nedaudz" sapinies ar gatavošanos maratonam. Šādi piedzīvojumi ir zelta vērti, jo tieši tādos Tu sajūti, ka esi patiesi dzīvs, ka Tu vari. Un nav svarīgi vai tie ir 32 km vai 18 km. Ja vien Tu guli pie zemes kā banku aplaupīšanā, esi bezspēkā un jūties tā labi, tas nozīmē, ka esi iepriekš kārtīgi pacīnījies :)
Vispār par to aizsargrēmu skriešanas laikā esmu domājis - viņš gadijumā netraucē ķermenim svīst?
Livar, es iepriekšējos 3 gadus Rīgā skrēju pusmaratonu un nākamais pakāpiens pēc pusmaratona šajās sacensībās ir tikai pilnais maratons. Tas ir nākamais mazākais rezultāts, kur man augt.
Paldies par rūpēm, bet es jau beigu beigās ne pie kā auksta tā arī netiku. Pienu mājās neatradu, bet spēka, lai ieetu aukstā vannā man vairs nebija. Ņemšu vērā Tavu ieteikumu. *paklanās*

Lilu teica...

domāju, ka plāna kārtiņa eļļas vai viegla krēma īpaši netraucē. pati esmu bijusi slapja no galvas līdz kājām, pat ar visu eļļu

Romeo teica...

Lilu taču nesvīst. Pati tā rakstīji.

Lilu teica...

lai kā reizēm nešķistu, bet Lilu arī ir tikai cilvēks, sieviete. sviedri netek straumēm un aumaļām, bet tā pa smuko, kā tikko norasojis logs "D

Romeo teica...

Tu atkal kārdini (angel)

marshmallow teica...

smejies vien :D

„Es esmu varonis! Bet man galva reibst un gribas DZERT!!!”
šito es domātu 4tajā km ^^

Romeo teica...

Tie jau labsirdīgie smiekli, es savādākus nemaz nemāku.
Arī 4 km ir labi. Lai dabūtu latus, taču jākrāj santīmi :)

Juris teica...

mjā ... pirmie 30+ kilometri maratona sagatavošanas posmā ir tā vērti, lai tos noskrietu ... un, ja vēl kādi pēc tam, tad tie jau zelta vērtē ...