piektdiena, 2012. gada 3. februāris

Apņemos smagnēt

Treneris (dusmīgs): "Kāpēc Tu pats nemeti grozā, bet atdevi piespēli!?"
Es (klusā balsī): "Toms bija ideālā pozīcijā.."
Treneris: "Tu pirmais biji ideālā pozīcijā! Pašam jāmet!"
Es: "Labi.."

Dialogs vairāk kā 7 gadus vecs, bet es to joprojām atceros. Un joprojām grēkoju – atdodu „piespēles Tomiem”, kad pašam „jāmet”. Labāk izvēlos palīdzēt citiem noskriet pusmaratonu, nekā pats uzstādu jaunu personisko rekordu. Labāk aizturu elpu uz 30 sekundēm, slēdzot vaļā sava dzīvokļa ārdurvis, nekā sūdzos kaimiņam, ka smēķēt kāpņu telpā nedrīkst.

Sestdien Ragaciema Agnesei prasīju, kāpēc nespēju pieņemties svarā. Viņa atbildēja pavisam tieši: „Tu nejūti sevi kā smagumu un uzskati, ka Taviem vārdiem nav svars.” Mani publiski „sapurināja” (lasi: izsmēja), izrakstīja „trešo lietu” un nosūtīja mājās ārstēties.

Šodien nosvēros – 70.1 kg. Avīzēs rakstāmais mērķis - 74 kg. Apņemšanās kupona derīguma termiņš- 31.maijs 2012.

Lietoju video „vitamīnus” (skatīt zemāk), esmu atsācis spēlēt basketbolu, cilāt hanteles, runāt ar sevi. Mācīšos novērtēt sevi, jo manī ir smagums. Pavisam noteikti!

ceturtdiena, 2012. gada 19. janvāris

Liepāja. Citāda kompānija.


Mākoņu sprogas, skattorņu acis, akmens āda, mākslinieku sirds, veikalu prese, smilšu rokas, bruģa kājas, izkārtņu apģērbs, jūras elpa, mūzikas balss. Liepāja, pasmaidi - Tevi glezno!

svētdiena, 2012. gada 8. janvāris

Labie darbi atgriežas


Ceturtdienas vakarā 4.tramvaja 13.janvāra ielas pieturā palīdzēju kādai mazai meitenei izcelt viņas smago čemodānu no tramvaja. Nezinu, kā tas attīstījās tālāk piektdien, bet vakar (sestdien) pie t/c Bērnu pasaule, izņemot bankomātā naudu, es aizmirsu savu bankas karti un jau devos uz Dailes teātra pusi, kad man no muguras pieskrēja klāt kāda jauna sieviete un sniedzot manu karti, teica: „Atvainojiet, jūs aizmirsāt savu bankas karti”. Labo darbu „bumba” ir atkal pie manis. Gaidu iespēju „paspert” to tālāk.

trešdiena, 2011. gada 28. decembris

Es esmu svece, Tu mana liesma.


Es esmu svece, Tu mana liesma,

Dienas ar Tevi kā liriska dziesma.

Vārdi ir reti, cerības skaļas,

Karstas domas pa galvu maļas.

Tu vēlies daudz, dodu, cik varu,

Pēc labākās sirdsapziņas visu daru.

Nebaidos zaudēt, baidos klusēt,

Noslēgt sirdi, neļaut tai pulsēt.

Mīlu sevi, bet Tevi vairāk -

Grūti pateikt to vēl skaidrāk.


Es esmu jauna svece, Tu - pieredzējusi liesma.

Dedzini uzmanīgi, savādāk var aptrūkties mūsu sveķu dziesma.


/Romeo/



otrdiena, 2011. gada 20. decembris

Ziemassvētku brīnums

Kad man bija 6 gadi, par Ziemassvētku brīnumu saucu Salaveci un dāvanas.
Kad man bija 18 gadi, par Ziemassvētku brīnumu saucu rāmi krītošo sniegu pār cieši salipušo pārīšu augumiem un gaismiņu virtenes, kas rotāja kailos kokus.
Tagad man ir 23 gadi un par Ziemassvētku brīnumu es saucu Tevi: Tu esi Salavecis, kurš vienmēr zin, ko dāvināt. Sniegs, kas skarot manu augumu, liek notrīsēt un gaismiņu virtenes, kas krāšņo dzīvi.

Ar mīlestību,

Romeo

pirmdiena, 2011. gada 19. decembris

NRM 2012 skriešu atkal "pa zaķi"

Nordea Rīgas maratonu 2012 skriešu atkal „pa zaķi” – esmu adoptēts pusmaratona tempa turētāju ģimenē. Pieņēmu 2 h ticību. Tas nozīmē, ka līdzīgi kā autobuss filmā „Ātrums”, arī es visu laiku kustēšu uz priekšu vienmērīgā tempā. Katrs kilometrs 5 minūtēs un 41 sekundē.

Revidenta lomu uzticēšu Garminam, lai tas skaita kilometrus un sekundes, bet pats nodarbošos ar uzmundrinājuma vārdu lipināšanu līdzskrējēju ausīs. Pēc NRM 2011 pieredzes varu teikt, ka īpaši patīkami būt par katalizatoru tieši maz pieredzējušo skrējēju pirmā pusmaratona reakcijā. Aizkustinoši vērot, kā šie censoņi sasniedz savu mērķi – "uzkāpj pusmaratona kalnā". Ceļš nav viegls, daudzie kilometri lielai daļai sašūpo ticību saviem spēkiem un tie "krīt", bet stiprākie līdzskrējēji grūtības pārvar un labsajūtas līniju sasniedz kopā ar mani vai pārdesmit sekundes ātrāk. Finišā viņi smaida nevis ar muti kā oficianti, bet ar sirdi kā cilvēki lidostās. Viņi ir uzVARējuši visus „bet” un jūtas gandarīti par sevi. Prieks atrasties šo pozitīvo emociju viesulī.

Who taught the sun where to stand in the morning?
And who told the ocean you can only come this far?
And who showed the moon where to hide till evening?

/My Redeemer Lives/

otrdiena, 2011. gada 22. novembris

Dari to kreatīvi.

Sieviete nav tērauda mēbele; viņa ir puķe, viņa neprasa lietišķību; viņa vēlas jautro glaimu sauli. /Remarks/
Zemāk ieaudzētajā video redzams puisis, kurš Remarka "universitātē" iegūtās zināšanas veiksmīgi izmanto jaunu līgumu noslēgšanai.

Lai viņa mīlestības termiņnoguldījumi nes daudz divkājainu "procentu".