Līdaka saka: „Aizver muti!”, bet kā saka skorpions?

Bijusī grupas biedrene ciemojas pie manis.
L: „Tev pagalmā tādas parastas mašīnas!”
Es: *smaidot* „Paldies!” (Tur stāvēja arī manas ģimenes auto un viņa to labi zināja.)

Pēc 2 stundu tējošanās kāpjam no 5. stāva pa trepēm lejā. Pie izejas satieku kaimiņu, kurš smēķē un cieši nopēta meiteni. Pasveicinu kaimiņu un mēs dodamies tālāk.

L: „Ko diez tavs kaimiņš nodomāja?”
Es: „Iespējams to, ka es tikko iztērēju 30 Ls.”
L: *smejoties* „Paldies!”

Apvienojot patīkamo ar lietderīgo

15. augustā Jūrmalā būs pusmaratona skrējiens un es tur neskriešu. (Varguļis!) Es tiesāšu. (Oho!)
Vakar vakarā notika instruktāža par godu šim pasākumam un Jūrmalas kartē parādīja visas mūsu atrašanās vietas. Varējām paši izvēlēties mazāko no ļaunumiem. Es izvēlējos vienu no sānieliņām, kur man draud nobraukšana ar džipu par ceļa bloķēšanu, bet citādi - laba vieta. Pirms vakar gāju uz sapulci, domāju, ka mums tur mācīs shotokan karate paņēmienus, kas palīdzēs atbrīvot trasi no „iebrucējiem”, bet visi tur mācītie „paņēmieni” sākās ar „Labdien! Es atvainojos, bet Jums nav atļauts...” un izpildās tikai ar muti. Cik neinteresanti! Toties skrējiens gan solās būt interesants – izskatās, ka satikšu pāris skrējējdraugus, varbūt pat atļaušos kādam uzsvilpt (man inventārā būs svilpe, spilgta veste, iespējams vēl rācija).
Jebkurā gadījumā man patīk vērot sporta sacensības un ja par to vēl nedaudz maksā + ēdina, tad rodas tikai viens jautājums: „Kur man jāpierakstās?”

Kāpēc lai es gribētu būt Klārks Kents, ja varu būt Supermens? /anonīms/

"Bigger Stronger Faster" pilnā augumā var apskatīt ŠEIT.

Ja pēc noskatīšanās tikai viena acs ir nogurusi, tad iesaku vēl iepazīties ar otru dokumentālo filmu "The Man Whose Arms Exploded" .

Peldi, brauc, skrien!

Uzrakstījusi man uz pleca trīs ciparu numuru, meitene prasa manu vaigu. Es jautāju: „Dosi buču?”. Viņa pasmaida un saka, ka to arī var, bet vispirms gribot manu vaigu aprakstīt.
Vai esmu aizrāvies ar bodyart? Nē, tas Vaidavas triatlons. Tā iezīmēja katru triatlonistu, lai viņam nevajadzētu dot papīra taisnstūra numurus ar saspraudēm.
1. Peldēšana (350m): Ūdens silts kā meiteņu apskāvieni. Jānopeld tādā neliels aplis. Mazs cinītis (uzdevums), kas gāza lielu vezumu ( paņēma daudz spēka).
2. Riteņbraukšana (20 km): Viss pa asfaltu. 80% brauca ar šosejas sporta velosipēdiem. Es gan izvēlējos būt ērglis – tuntuļoju ar kalnu velosipēdu, jo cita man nebija. Trase kalnaina. Ja uz leju paspēju iemīties ar 43 km/h, tad augšā rāpos tikai ar 18 km/h. Riteņbraukšanā biju galīgs Urmas, smagi kavēju pagastu, jutos kā neēdis snickers.
3. Skriešana (6km): Mana zvaigžņu pusstunda. Skrēju gandrīz ar ātrumu 4:30 min/km un apsteidzu 22 skrējējus (7 no tiem jau bija gājēji). Vienīgi kāds man bija uzlicis kurpju šņoru lāstu, jo 2. km atsējās kreisā kurpe, bet 5. km labā. Skriešanas trasē bija izvietoti pat 2 dzeršanas posteņi, kurus es izmantoju pavisam nosacīti – pirmajā meitenēm garām skrienot uzsaucu, lai pašas iedzer uz manu veselību, bet otrajā visu glāzes saturu izsmērēju sev uz galvas.
Secinājums: Triatlons man patika un es tajā noteikti piedalīšos vēl.

Lēnskriešana

Forumā ar augsta IQ sabiezējumu uz jautājuma ēsmas izmakšķerēju padomu: lai nezaudētu lieki muskuļu masu, centies skrējiena laikā turēt savu pulsu krūšu aplokā no 130 – 140 sitieniem minūtē. Jāpaeksperimentē! Ātri pārbaudu vai man ir viss nepieciešamais: Pulsometrs? Ir! Gribēšana skriet? Ir! Izmazgāts sporta tērps? ir! (burtiņš „i” te ir tīši nepilngadīgs) Nepieēsts puncis? Ir! Kājas izgājušas tehnisko apskati? Ir! Brīvs brīdis izkustēties? Ir! Ārā nedraud cunami, tornādo utt? Nē, vienīgi ir sutīgs un karsti! Aiziet! Dod’ man, kāds pastaliņas, skrieti ieti man gribās!

Noskrēju 7km, cik vien lēni varēju (~5:40 min/km), bet pulsu zemāk par 143 nedabūju. Pie tam vēl svīdu kā prostitūta baznīcā.

Secinājums: Man ir jātrenējas arī lēnskriešanā!

Iemācīsi man braukt ar riteni?

Pēdējās dienās esmu ar riteni nostūrējis vairāk kā 100 km un tas nav tāpēc, ka es „nejauši” censtos gadīties pa ceļam tām smukajām sievietēm vasarīgajos peldkostīmos, kuras gandrīz katru rītu brauc uz pludmali sauļoties, bet gan tāpēc, ka gatavojos Vaidavas triatlonam, kur būs jāpeld 0,35 km, tad jābrauc ar riteni 20 km un kā glazūra uz tortes beigās – 6 km skrējiens, pietam laiks starp katru posmu netiks apturēts, tātad pucēties mix zonās vajadzēs tik ātri kā mīļākajam, kad sievas vīrs negaidīti pārrodas mājās.

Lielākās grūtības man varētu sagādāt pirmais, peldamais posms, jo regulāra gumijas pīlītes stumdīšana pa piepildītu vannu ir mana pēdējā gada ievērojamākās liellitrāžas saskares ar ūdeni. Vienīgais, ko pašlaik šīs lietas labā daru: gandrīz katru dienu skatos youtube kā Maikls Felpss peld. Māku jau nomest sporta jaku pirms starta tā kā viņš to dara, vēl tik atliek iemācīties tā peldēt.

Pēc mērcēšanās posma būs riteņbraukšana un tā man arī nav nekāda sirdsdāma. Braukt ar riteni jau man patīk, bet ne tad, ja tas jādara ātrāk par 25 km/h. Varbūt jums, mani mīļie lasītpratēji, ir zināmi kādi riteņu G punkti, kurus aizskaros tie atmaigst un nesit tik stipri pa kāju muskuļiem pie lieliem ātrumiem? Vai jebkādi citi padomi kā nepilnu 3 nedēļu laikā uzlabot savu riteņbraukšanas prasmi? Klausos jūsos tikpat cītīgi kā izpletņlēcējs- iesācējs instruktora padomos pirms sava pirmā lēciena no lidmašīnas.

Citāts no filmas

Jaunietis: Ja zini, ka mīli viņu, bet nezini vai darīsi laimīgu. Ko darīt?

Vectēvs: Ja mīli, tad darīsi laimīgu. Tomēr noder atcerēties arī tautas parunu, kas māca: "Ja neesi drošs, tad neapdzen!"*

*no krievu filmas, kurai nezinu nosaukumu, jo noskatījos tikai laimīgās beigas.