Romeo uzturs pirms maratona

Šoreiz būs raksts iz sērijas „Kas lācītim Romeo pašlaik vēderā?”: Iepazīstināšu Jūs ar maratona „tumšo” pusi jeb izmaiņām manā uzturā, kas radušās saistībā ar gatavošanos Nordea Rīgas maratona 42 km 195m.
1) Ēdu 5 reizes dienā, iepriekšējo 3 reižu vietā, pa mazām porcijām, lai pēc iespējas retāk būtu situācija, kad kuņģis ir vairākas stundas tukšs un tāpēc organisms iebrauc rezervēs. Ja tās rezerves man būtu daudz, tad es par šo nesprēgātu, bet kopš es aktīvāk skrienu, man tās rezerves ir tik pat „daudz” cik Ģirtam Ķesterim mati uz galvas, tāpēc esmu īpaši piesardzīgs. Šāda ēšana gan nav uzskatāma par „tumšu”, bet nepieminēt to nevarēju, jo tā sāku ēst speciāli gatavojoties maratonam.
2) Pēc treniņiem lietoju ~ 40 gr. vīnogu cukuru jeb glikozi samaisītu ar ūdeni. Vīnogu cukuru pērku Stockmann, atpogāju 91 santīmu par vienu paku. Glikoze (100 gr satur 91,5 gr ogļhidrātu) ir ideāls enerģijas avots, turklāt ļoti ātrs. Es to lietoju ne tāpēc, ka pēc treniņiem man ir bezspēks, bet tāpēc, ka savādāk cietīs manas rezerves. Pie tam uz tās pakas pat ir uztetovēta skrienoša meitene, tātad domāts skrējējiem. Zinu, ka ari hanteļu apskāvēji šo mēdz lietot. Viena paka man izdilst ~ 1 mēnesī.
3) Skriet = svīst = pazaudēt sāļus. Organismā sāļi ir tik cik tie ir un ja tu tos vairāk tērē nekā uzņem, tad kaut kad tie arī beigsies, un tad kad tie beigsies, tad beigsies arī skriešana. Es pagājušogad izbaudīju uz saviem ceļiem šo procesu. Neiesaku. Atkopšanās noris vairāku mēnešu garumā. Turklāt klibie meitenēm nepatīk. Mans „prezervatīvs” pret šo kaiti - Active Mineral Light, pirkts veikalā „Gigants”. Pārdevējs, kuram rokas bija kā man kājas pārdeva to paku par 7.50Ls. Jaucu vienu tējkaroti pulvera uz 0,5l ūdens un iemasēju iekšā savā Adidas „Impossible is nothing” pudelē, kuru ņemu līdzi tikai uz 10+ km skrējieniem. Ja naftas cenas pasaulē strauji nemainīsies, tad tā sāļu paka man izies 3 – 4 mēnešos.
4) Kas kopīgs pensionāriem un garo gabalu skrējējiem? Sāpošas locītavas! Lai manu ceļu skrimšļi pēc iespējas ātrāk atjaunotos, es lietoju glikozamīna kapsulas. Tā kā esmu nedaudz pasists arī uz blondīnēm, tad klāt vēl paņēmu blondas omega-3 draudzenes. Paka maksā 13 Ls, izgaist vienā mēnesī.
5) Pēc 20+ km skrējieniem vai sacensībām apēdu 2 stop cramp tabletes, kuras palīdz kāju muskuļus pierunāt Tevi atkal mīlēt. Tabletēs ir daudz magnija, kas samazina noguruma sajūtu muskuļos un veicina to atlabšanu. Tablešu mājiņa maksāja 6,95 Ls. Šaubos, ka pilnībā visi tās iemītnieki kādreiz pametīs mājiņu, jo līdz Rīgas maratonam man iztērēsies apmēram puse, bet pēc tam man tās vairs nebūs vajadzīgas. Tomēr nekad nesaki nekad.
Būtībā es pašlaik jūtos tā, ka visu laiku rītu ripas, bet riskēt tās nelietot es arī neuzdrošinos. Būšu ļoti priecīgs, ja noskriešu Rīgā maratonu zem 4 stundām, tad pārstāšu tik aktīvi skriet garos gabalus un "skriešanas tabletes" vairs nelietošu.
P.s. Es NEKĀDĀ gadījumā neiesaku Jums pirkt/lietot jebko no tā, ko es savā rakstā iekļāvu, mans mērķis bija tikai parādīt, cik „nekaitīgs” ir maratons.