Kāpēc es skrienu? 4 galvenie iemesli

1)Ikdienas pārbaudījumos saglabājos svaigs kā gurķītis.

Es varu nojozt 100 metru sprintu pa kupenām, pēc tam izskriet caur gājēju tunelim, tad vēl pa trepēm augšā un visbeidzot ielēkt tramvajā, saglabājot svaigu konsistenci. Svaigu kā gurķītis. Nekādas elšanas 2 pieturu garumā vai sviedru plūdu. Vairs nekādas Rexonas somā.

2)Skriešana veido seksīgu dibenu.

Un ne tikai dibenu. Skriešana nemīl celulītu (tas mani, puisi, uztrauc visvairāk) un lieko svaru. Noskrietie kilometri ir kā smilšpapīrs, kurš ar katru kilometru berzē nost lieko materiālu. Kāpēc gan neļaut no sevis izberzt meistardarbu?

3) Uz ielas jūtos drošāk.

Reti kurš divkājains ļaunums spēj paskriet ātrā solī vairāk par 3 km bez apstājas. Sliktie puiši taču smēķē, buhā, šņauc, osta, špricē un sazin, ko vēl tur dara. Tādi organismi nav domāti ilgai skriešanai. Manējais toties ir, jo regulāri tiek trenēts. Skriešana man ir kā apdrošināšanas polise, kas garantē, ka ja es esmu viens, tad varu aizmukt.

4) Skriešana noņem stresu kā ar roku.

Pulkstenis rāda devīto vakara stundu un man līdz rītdienai no baltajām powerpoint sēklām ir jāizplaucē ģeniāla prezentācija universitātei. Ko es daru? Dodos skriet! Noskrējis 10 km es jūtos tīrs no visiem sārņiem, tīrs no stresa. Nometis visu lieko bagāžu, es varu kalnā uzkāpt vieglāk.

P.s. Atcerieties, ko Dr. House darīja tajā sērijā, kad vairs nejuta sāpes kājā? Viņš skrēja!