pirmdiena, 2011. gada 28. februāris
trešdiena, 2011. gada 2. februāris
Elsu raksts
*Saruna Brīvdabas muzejā pie vaska sveču liešanas akas*
Skatītājs no malas: „Ar bitēm jau nekad neko nevar zināt.”
Bitenieks: „Bites vēl var prognozēt, bet sievietes – tās galīgi ir neparedzamas.”
**********
2010. gada 5. decembrī bitenieka dogma apstiprinājās: Es skaļi piedāvāju Meitenei izvēlēties vienu tēmu, par kuru viņa vēlas, lai uzrakstu, klusībā pie sevis paredzot, ka blogotāja izvēlēsies epitetsulīgu attiecībstāstu, bet viņa pieprasīja: „Kādēļ house mūzikā tik bieži izmanto sieviešu elsas."
„Tu jau mūziku neklausies!” – katru mēnesi man atgādina sieviete, ar kuru dalu savu grāmatu skapi. Un pa lielam viņai ir taisnība. (*Romeo dziļi nopūšas*)
Rodas jautājums: Kā lai es zinu, kādēļ house mūzika elso, ja mūziku neklausos un mūzikas skolā kāju esmu spēris vien padsmit reizes, atmuitojot savu mazo brālīti no klavierstundām vairākus gadus atpakaļ?
Uz šo jautājumu vēl joprojām meklēju atbildi. Jau gandrīz 2 mēnešus.
Skatītājs no malas: „Ar bitēm jau nekad neko nevar zināt.”
Bitenieks: „Bites vēl var prognozēt, bet sievietes – tās galīgi ir neparedzamas.”
**********
2010. gada 5. decembrī bitenieka dogma apstiprinājās: Es skaļi piedāvāju Meitenei izvēlēties vienu tēmu, par kuru viņa vēlas, lai uzrakstu, klusībā pie sevis paredzot, ka blogotāja izvēlēsies epitetsulīgu attiecībstāstu, bet viņa pieprasīja: „Kādēļ house mūzikā tik bieži izmanto sieviešu elsas."
„Tu jau mūziku neklausies!” – katru mēnesi man atgādina sieviete, ar kuru dalu savu grāmatu skapi. Un pa lielam viņai ir taisnība. (*Romeo dziļi nopūšas*)
Rodas jautājums: Kā lai es zinu, kādēļ house mūzika elso, ja mūziku neklausos un mūzikas skolā kāju esmu spēris vien padsmit reizes, atmuitojot savu mazo brālīti no klavierstundām vairākus gadus atpakaļ?
Uz šo jautājumu vēl joprojām meklēju atbildi. Jau gandrīz 2 mēnešus.
pirmdiena, 2011. gada 10. janvāris
Laimītes autopsija
Vecgada vakarā veicot savas laimītes autopsiju, atvēru tai krūšu kurvi un atbrīvoju no maza, balta svešķermeņa – papīra lapiņas ar vēlējumu Jaunajam gadam: „Dari citiem labu un darīsi arī sev!”
Jau nākamajā dienā devos darīt labu – atlāpstoju sniega koku sakritušās „lapas” nost no takas posma Māja-Lielceļš, lai arī citi viesi tuvāko 12 stundu laikā varētu brīvi piekājot ciemos. Mans labo darbu kurss ir uzņemts!
Jau nākamajā dienā devos darīt labu – atlāpstoju sniega koku sakritušās „lapas” nost no takas posma Māja-Lielceļš, lai arī citi viesi tuvāko 12 stundu laikā varētu brīvi piekājot ciemos. Mans labo darbu kurss ir uzņemts!
Varbūt arī kāds no jums operēja laimītes?
sestdiena, 2010. gada 25. decembris
Eglītes jautājums
Spēle „Atrodi 5 atšķirības”? Nē, bildēs redzamas Romeo un viņa dāvanas producētā raidījuma „Eglītes jautājums” Ziemassvētku sērijas dalībnieces ekstrēmās pārvērtības. Pirms dalības mūsu projektā eglītei bija novērojams pelēkās peles sindroms, tā jutās vientuļa un nepamanīta, bet pēc mūsu stilista un psihologa konsultācijām tās pašvērtējuma mugurkauls tika iztaisnots. Tagad eglīte rotājas ar jaunām burkānu krellēm, biešu auskariem, kartupeļu rokassprādzēm un kāpostu jostu. Tā ir ieguvusi apkārtējo egļu uzmanību un jūtas ievērojama. Prieks par to!
P.s.
No JRT izrādes „Ziedonis un visums”: „Es vedu Oldzīti uz sava riteņa. Tāds brauciens paliek (atmiņā).” Vēlu Jums šajos svētkos daudz patīkamu un paliekošu atmiņu, jo šokolādes apēdās, rotas pazūd, bet „tādi braucieni” paliek.
sestdiena, 2010. gada 4. decembris
Vēstule Ziemassvētku vecītim
Mīļo Ziemassvētku vecīt, rakstu te, jo visas iepriekšējās Tev sūtītās vēstules nesen atradu pie vecākiem grāmatu plauktā. (Laikam būšu kļūdījies ar Tavu adresi un vēstules vienkārši pasts atsūtīja atpakaļ). Rakstu laicīgi, jo vēlos informēt, ka šogad man domāto dāvanu vari uzdāvināt kādam citam. Izvēlies, ko vēlies. (Un skaties, ko izvēlējies!) Esmu iemīlējies. Tur tā sāls. Man dāvana jau ir. Bet ja tomēr izdomā svētkos piekamanot ciemos, tad brīdinu, ka piens nebūs (jau vairāk par mēnesi nelietoju pienu un man nemaz nav ledusskapis, kur to pienu glabāt). Toties varu pacienāt ar burkānu sulu vai Yogi tēju.
Pasveicini rūķus, Sniegbaltīti un visus pārējos.
Romeo.
pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris
sestdiena, 2010. gada 2. oktobris
Raksts avīzei
Pāris mēnešus atpakaļ man palūdza uzrakstīt rakstu mazai avīzei. Es uzrakstīju, bet avīzes numurs tā arī neiznāca. Tagad piedāvāju jums iepazīties ar manu "no sabiedrības izstumto" rakstu par peintbolu.
"Vai Tev patīk ieroči? Vai Tavā sirdī mīt maziņš karavīrs? Vai nebaidies nosmērēties? Ja uz visiem šiem jautājumiem atbildēji ar „jā,” tad man priekš Tevis ir jauna „brūte” vārdā „Peintbols”.
Definīcija: Peintbols (angļu val. „paintball” – krāsu bumba) ir sporta spēle, kurā spēlētāji bruņojušies ar saspiestu gaisu darbināmiem ieročiem un želejveidīgām lodēm, cenšas nošaut pretinieku. Skan vilinoši? Tūlīt iepazīsimies tuvāk.
Tātad, lai spēlētu peintbolu Tev, vispirms, jāatrod draugi, kas arī grib spēlēt šo spēli, jo viens taču nav karotājs (Čaks Noriss neskaitās). Ko teikt zvanot? Saki, ka aicini uz pastaigu pa svaigu gaisu un pašaut mērķī. To, ka viņš/-a arī būs mērķis un staigātājus nošauj pirmos labāk notušē. Būtu labi, ja Tu kopā savāktu vismaz 6 „sievu” harēmu.
Tikko „A-komanda” ir noorganizēta, rezervē sev peintbola laukumu. Lai to izdarītu, ņem draugos Googles tanti un ierakstot meklētājā „peintbola parks,” atrodi sev fiziski un garīgi tuvāko karošanas „valsti”. Ņem vērā, ka visi laukumi nav vienādi kā ķīnieši, tāpēc arī cenas atšķiras. Pirms saki kādam no peintbola parkiem svinīgo „jā” vārdu, iesaku papētīt attiecīgās vietas bilžu galerijas, ja tādas ir, lai saprastu, cik „zvaigžņu viesnīcu” Tu īsti rezervē. Lētākajos „numuriņos” ir vai pareizāk sakot nav nekā, vien neliels tīrums ar pāris mucām un citiem nelieliem priekšmetiem, aiz kuriem paslēpties. Turpretī „prezidenta apartamentos” varēsi atrast aizsargmūrus, skatu torņus, pamestas ēkas, tranšejas, dzeloņdrātis, iespējams pat kādu vairs neelpojošu kara tehniku. Tikko esi „iemīlējies”, rezervē!
Pienāk īpašā diena, peintbola diena. Tu spogulī sataisi sev frizūru, noskujies (ja esi vīrietis) vai uzliec meikapu (sieviete). Izvēlies savas smukākās trenūzenes un stilīgāko augšiņu. Velti, jo peintbola laukumā Tev liks obligāti vilkt kombinezonu, kurš pārklās Tavu smuko ietērpu, bet frizūru, visticamāk, sabojās speciālā aizsargmaska. Labāk paņem līdzi veiklas kājas un nelielu pēcpusi, jo mazs kustīgs zaķis vienmēr ir grūtāk nošaujams kā liels resns kaķis.
Peintbola parkā iesaku ierasties vismaz 15 minūtes pirms sava nopirktā „raidlaika”, lai tiktu pie sev piemērotākā kombinezona un dzirdētu visus viedos instruktora padomus. Instruktors Tev izstāstīs ar kuru galu jātur ierocis uz priekšu, lai nošautu pretinieku, nevis sevi, kā izskatās lodes un kur tās jāliek, pamācīs, ka no zemes celt izšautās lodes nedrīkst, pat ja tās izskatās „uzturā” lietojamas. Pastāstīs, ka pretiniekam no divu metru attāluma mugurā izšaut visu aptveri nav labais tonis, bet kulturāli cilvēki nobļaujoties „nošauts!”. Informēs, ka šajā spēlē „mirst” no vienas lodes un „nošautie” nekrīt gar zemi un nevaid kā futbolisti, bet paceļ roku un lēnām iet no kara zonas laukā. Tāpat izskaidros scenāriju noteikumus un vēl daudz ko citu. Pāris populārākie scenāriji:
1. Komanda pret komandu. Visus „Jānīšus” un „Anniņas” sadala divās apmēram vienādi spēcīgās komandās un iestāda katru vienību savā stūrī. Uzvar tā komanda, kura ir visus pretiniekus aizsūtījusi uz „labākiem medību laukiem”.
2. Katrs par sevi. Te nav sabiedroto, tikai ienaidnieki. Šauj visus un izvairies no visiem. Uzvar tas, kurš paliek pēdējais mohikānis.
3. Sagrābt karogu. Tāpat divas komandas, tikai šoreiz katrai komandai savā bāzē ir karogs (apmēram tik liels kā žurnāls „Santa” vai „FHM”). Uzdevums: Nozagt pretiniekiem karogu un atnest to uz savu bāzi. Ja karognesējam trāpa lode, tad viņš karogu atstāj pie zemes kā savu kapakmeni un pats ar paceltu roku pamet laukumu.
4. Futbols. Divas komandas sāk katra no sava stūra. Centrā atrodas karogs. Uzdevums: komandai „jāiesit futbola bumba pretinieka vārtos” – jāaiznes karogs uz pretinieka bāzi.
Scenāriju gan ir daudz un bieži vien to noteikumi tiek izdomāti turpat uz vietas ņemot vērā pieejamos resursus, piemēram, ja karotājiem līdzi ir paņēmušās sievas vai draudzenes, kurām ticība neļauj ņemt ieroci rokās, bet piedalīties spēlē nedaudz tā kā gribētos, tad spēlē „ķīlnieku atbrīvošanu” – viena komanda ir bandīti, bezsirži, likuma pārkāpēji, kuri ir sagūstījuši ķīlniekus un tagad tos tur savā bāzē. Otra komanda ir labie, Robini Hudi, ķīlnieku atbrīvotāji, kuru uzdevums ir izglābt no pretinieku bāzes ķīlniekus un importēt tos uz savu bāzi. Jo krāšņāka fantāzija, jo interesantāk!
Runājot par sāpīgāko šīs tēmas daļu, (es domāju cenas, nevis krāsu lodīšu atsitiena spēku) jārēķinās ar vismaz 5 – 8 Ls no cilvēka par starta komplektu (tajā ietilpst: 100 bumbiņas, ierocis, co2 balons, kombinezons, aizsargmaska, cimdi, pirmsspēles instruktāža un konsultācija, tiesneša pakalpojumi , tiesības izmantot spēles laukumu uz noteiktu stundu skaitu). Ja bumbiņas beidzās, tad par papildus 100 gab. vajadzēs atvadīties no vēl 2,5 – 3 Ls. Tas nozīmē, ka viena lodīte maksā apmēram 3 santīmus un izšaujot 9 tādas lodītes bezmērķīgi Tu esi izmetis veselu Snickers batoniņu. Būtībā lodītes jāšauj taupīgi, jo tās izmaksā visvairāk un bez tām taču Tavs spēles „sakodiens” paliek „bezzobains”.
Pievēršoties drošības jautājumiem, varu teikt, ka peintbols tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem ekstrēmajiem sporta veidiem, kaut arī tas iet roku rokā ar tādiem vārdiem kā „šaut” un „beigts”. Līdzīgi kā citos sporta veidos arī peintbolā ir jālieto speciāls aprīkojums, kas pasargā Tevi no traumām. Zinātāji māk teikt, ka peintbola bumba var ieskrieties ar ātrumu vairāk kā 100 metri sekundē, taču ņemot vērā tās uzbūvi un niecīgo svaru, tā nevar nodarīt nopietnus miesas bojājumus. Lodes „kodiens” nav gluži tik vārgs kā oda, bet sāpīgākam par bites dzēlienu tam nevajadzētu būt.
Nobeigumā vēl gribētu iebarot pāris gudrības, kuras vari izmantot runājot par peintbolu: katrs nopietns peintbola spēlētājs ir mutē ņēmis vārdu savienojumu Chris LaSoya (skaitās vareni labs spēlētājs, tāds kā futbolā – Djego Maradona vai basketbolā – Maikls Džordans.) Populārākais peintbola ieroču (mārkeru) ražotājs – kompānija „Planet Eclipse”, kas savā nozarē tiek uzskatīts par tādu pašu smagsvaru kā sporta apģērbu jomā Nike vai Adidas. Vēl derētu zināt, ka peintbolam ir arī „brālis” – airsofts, līdzīgs sporta veids, tikai šauj ar mazām plastmasas bumbiņām, kurām nav pārtikas krāsa vēderā.
Tagad Tu esi gatavs, mans kareivi, lai dotos cīņā! Tiekamies peintbola parkā!"
"Vai Tev patīk ieroči? Vai Tavā sirdī mīt maziņš karavīrs? Vai nebaidies nosmērēties? Ja uz visiem šiem jautājumiem atbildēji ar „jā,” tad man priekš Tevis ir jauna „brūte” vārdā „Peintbols”.
Definīcija: Peintbols (angļu val. „paintball” – krāsu bumba) ir sporta spēle, kurā spēlētāji bruņojušies ar saspiestu gaisu darbināmiem ieročiem un želejveidīgām lodēm, cenšas nošaut pretinieku. Skan vilinoši? Tūlīt iepazīsimies tuvāk.
Tātad, lai spēlētu peintbolu Tev, vispirms, jāatrod draugi, kas arī grib spēlēt šo spēli, jo viens taču nav karotājs (Čaks Noriss neskaitās). Ko teikt zvanot? Saki, ka aicini uz pastaigu pa svaigu gaisu un pašaut mērķī. To, ka viņš/-a arī būs mērķis un staigātājus nošauj pirmos labāk notušē. Būtu labi, ja Tu kopā savāktu vismaz 6 „sievu” harēmu.
Tikko „A-komanda” ir noorganizēta, rezervē sev peintbola laukumu. Lai to izdarītu, ņem draugos Googles tanti un ierakstot meklētājā „peintbola parks,” atrodi sev fiziski un garīgi tuvāko karošanas „valsti”. Ņem vērā, ka visi laukumi nav vienādi kā ķīnieši, tāpēc arī cenas atšķiras. Pirms saki kādam no peintbola parkiem svinīgo „jā” vārdu, iesaku papētīt attiecīgās vietas bilžu galerijas, ja tādas ir, lai saprastu, cik „zvaigžņu viesnīcu” Tu īsti rezervē. Lētākajos „numuriņos” ir vai pareizāk sakot nav nekā, vien neliels tīrums ar pāris mucām un citiem nelieliem priekšmetiem, aiz kuriem paslēpties. Turpretī „prezidenta apartamentos” varēsi atrast aizsargmūrus, skatu torņus, pamestas ēkas, tranšejas, dzeloņdrātis, iespējams pat kādu vairs neelpojošu kara tehniku. Tikko esi „iemīlējies”, rezervē!
Pienāk īpašā diena, peintbola diena. Tu spogulī sataisi sev frizūru, noskujies (ja esi vīrietis) vai uzliec meikapu (sieviete). Izvēlies savas smukākās trenūzenes un stilīgāko augšiņu. Velti, jo peintbola laukumā Tev liks obligāti vilkt kombinezonu, kurš pārklās Tavu smuko ietērpu, bet frizūru, visticamāk, sabojās speciālā aizsargmaska. Labāk paņem līdzi veiklas kājas un nelielu pēcpusi, jo mazs kustīgs zaķis vienmēr ir grūtāk nošaujams kā liels resns kaķis.
Peintbola parkā iesaku ierasties vismaz 15 minūtes pirms sava nopirktā „raidlaika”, lai tiktu pie sev piemērotākā kombinezona un dzirdētu visus viedos instruktora padomus. Instruktors Tev izstāstīs ar kuru galu jātur ierocis uz priekšu, lai nošautu pretinieku, nevis sevi, kā izskatās lodes un kur tās jāliek, pamācīs, ka no zemes celt izšautās lodes nedrīkst, pat ja tās izskatās „uzturā” lietojamas. Pastāstīs, ka pretiniekam no divu metru attāluma mugurā izšaut visu aptveri nav labais tonis, bet kulturāli cilvēki nobļaujoties „nošauts!”. Informēs, ka šajā spēlē „mirst” no vienas lodes un „nošautie” nekrīt gar zemi un nevaid kā futbolisti, bet paceļ roku un lēnām iet no kara zonas laukā. Tāpat izskaidros scenāriju noteikumus un vēl daudz ko citu. Pāris populārākie scenāriji:
1. Komanda pret komandu. Visus „Jānīšus” un „Anniņas” sadala divās apmēram vienādi spēcīgās komandās un iestāda katru vienību savā stūrī. Uzvar tā komanda, kura ir visus pretiniekus aizsūtījusi uz „labākiem medību laukiem”.
2. Katrs par sevi. Te nav sabiedroto, tikai ienaidnieki. Šauj visus un izvairies no visiem. Uzvar tas, kurš paliek pēdējais mohikānis.
3. Sagrābt karogu. Tāpat divas komandas, tikai šoreiz katrai komandai savā bāzē ir karogs (apmēram tik liels kā žurnāls „Santa” vai „FHM”). Uzdevums: Nozagt pretiniekiem karogu un atnest to uz savu bāzi. Ja karognesējam trāpa lode, tad viņš karogu atstāj pie zemes kā savu kapakmeni un pats ar paceltu roku pamet laukumu.
4. Futbols. Divas komandas sāk katra no sava stūra. Centrā atrodas karogs. Uzdevums: komandai „jāiesit futbola bumba pretinieka vārtos” – jāaiznes karogs uz pretinieka bāzi.
Scenāriju gan ir daudz un bieži vien to noteikumi tiek izdomāti turpat uz vietas ņemot vērā pieejamos resursus, piemēram, ja karotājiem līdzi ir paņēmušās sievas vai draudzenes, kurām ticība neļauj ņemt ieroci rokās, bet piedalīties spēlē nedaudz tā kā gribētos, tad spēlē „ķīlnieku atbrīvošanu” – viena komanda ir bandīti, bezsirži, likuma pārkāpēji, kuri ir sagūstījuši ķīlniekus un tagad tos tur savā bāzē. Otra komanda ir labie, Robini Hudi, ķīlnieku atbrīvotāji, kuru uzdevums ir izglābt no pretinieku bāzes ķīlniekus un importēt tos uz savu bāzi. Jo krāšņāka fantāzija, jo interesantāk!
Runājot par sāpīgāko šīs tēmas daļu, (es domāju cenas, nevis krāsu lodīšu atsitiena spēku) jārēķinās ar vismaz 5 – 8 Ls no cilvēka par starta komplektu (tajā ietilpst: 100 bumbiņas, ierocis, co2 balons, kombinezons, aizsargmaska, cimdi, pirmsspēles instruktāža un konsultācija, tiesneša pakalpojumi , tiesības izmantot spēles laukumu uz noteiktu stundu skaitu). Ja bumbiņas beidzās, tad par papildus 100 gab. vajadzēs atvadīties no vēl 2,5 – 3 Ls. Tas nozīmē, ka viena lodīte maksā apmēram 3 santīmus un izšaujot 9 tādas lodītes bezmērķīgi Tu esi izmetis veselu Snickers batoniņu. Būtībā lodītes jāšauj taupīgi, jo tās izmaksā visvairāk un bez tām taču Tavs spēles „sakodiens” paliek „bezzobains”.
Pievēršoties drošības jautājumiem, varu teikt, ka peintbols tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem ekstrēmajiem sporta veidiem, kaut arī tas iet roku rokā ar tādiem vārdiem kā „šaut” un „beigts”. Līdzīgi kā citos sporta veidos arī peintbolā ir jālieto speciāls aprīkojums, kas pasargā Tevi no traumām. Zinātāji māk teikt, ka peintbola bumba var ieskrieties ar ātrumu vairāk kā 100 metri sekundē, taču ņemot vērā tās uzbūvi un niecīgo svaru, tā nevar nodarīt nopietnus miesas bojājumus. Lodes „kodiens” nav gluži tik vārgs kā oda, bet sāpīgākam par bites dzēlienu tam nevajadzētu būt.
Nobeigumā vēl gribētu iebarot pāris gudrības, kuras vari izmantot runājot par peintbolu: katrs nopietns peintbola spēlētājs ir mutē ņēmis vārdu savienojumu Chris LaSoya (skaitās vareni labs spēlētājs, tāds kā futbolā – Djego Maradona vai basketbolā – Maikls Džordans.) Populārākais peintbola ieroču (mārkeru) ražotājs – kompānija „Planet Eclipse”, kas savā nozarē tiek uzskatīts par tādu pašu smagsvaru kā sporta apģērbu jomā Nike vai Adidas. Vēl derētu zināt, ka peintbolam ir arī „brālis” – airsofts, līdzīgs sporta veids, tikai šauj ar mazām plastmasas bumbiņām, kurām nav pārtikas krāsa vēderā.
Tagad Tu esi gatavs, mans kareivi, lai dotos cīņā! Tiekamies peintbola parkā!"
Abonēt:
Ziņas (Atom)
