Kā es pārdevu savas basketbola botas

Skolā man mācīja, ka pārdodot preci, svarīgi ir uzskaitīt nevis visas produkta labās īpašības, bet tikai tās, kas klientu patiešām interesē. Viegli? Jā, ja Tu proti lasīt citu cilvēku domas. Ja nemāki, tad process no lineārās funkcijas kļūst vismaz par eksponentvienādojumu.
Pirms 2 nedēļām SS.lv ievietoju sludinājumu, kurā informēju, ka pārdodu savus lietotos basketbola apavus. Tagad pastāstīšu Jums kā noritēja tirgošanās.

1. Klients. Uz tikšanos ierodas kopā ar savu draudzeni – blondīni. Meitene paliek mašīnā. Pircējs izkāpj no auto un nāk pie manis. Puisis ~ 185 cm, vieglas miesas būves, ģērbies NY Yankees beisbola kreklā. Kājās plati džinsi nedaudz pāri celim un nike botas.
Es (domās): Puisis ir no „ielas”, ar šo varēs runāt brīvāk.
Es: „Re, tava jaunā lielā mīlestība. Mēri, osti, garšo, dari visu, ko vēlies.” *pasniedzu viņam kasti ar kurpēm*. Puisis apsēžas, sāk mērīt.
Es (domās): Ja viņš velk NY Yankees kreklu, tad gan jau zinās arī kas ir NBA un kas tāds Kobe Bryant tāds.
Es: „Tās botas ir LA Lakers krāsās, Kobe Bryant ar tādām ir spēlējis. Tām pat virsū ir viņa vārds uzgravēts.
Viņš: „Lakers krāsās? Jā, tiešām – dzelteni violetas. Forši.”
Es: „Kādā pozīcijā tu spēlē?”
Viņš: „Nav man pozīcijas, vienkārši mazais spēlētājs.”
Es (domās) Visiem mazajiem spēlētājiem ir svarīgi, lai botas būtu vieglas, jo tad viņi var ātrāk paskriet. Ātrums ir viņu lielākais trumpis.
Es: „Botas ir samērā vieglas, ar tādām tu lidosi, ne skriesi.”
Viņš: „Vot tas ir galvenais, ar smagiem zābakiem neko lielu nepadarīsi.”
Es: „Taisnība! Skatos, esi lietpratējs” (komplimenti patīk ne tikai meitenēm)
Viņš: *Pagriežas pret blondīni un dodas ar manām botām pie viņas*
Blondīne: *Nedaudz uzrauj deguntiņu*
Viņš: „Nepatīk? Par lielu, ne?”
Blondīne: „Jā! Noteikti par lielu!”
Viņš: „Nedaudz kā slēpes jau ir, bet kurpes tiešām ir smukas.”
Es (domās) Tikko uzbūvētais kāršu namiņš ir sabrucis. Tomēr taisnība jau viņai ir, par lielu tās botas tam puisim.
Viņš vovelk kurpes un mēs ar draudzīgu rokasspiedienu šķiramies.

2. Klients. Uz tikšanos ierodas kopā ar savu draudzeni – blondīni. (Kas te notiek, tikai blondīnēm ir puiši?) Meitene paliek mašīnā. Pircējs izkāpj no auto un nāk pie manis. Slaids, garš, ģērbies vienkārši – polo kreklā, šaurās, zilās džinsās un kājās brūnas sandales.
Es: „Sveiki! Lūdzu, apavi par kuriem runājām. Droši uzmēriet.”
Viņš: *Velk nost sandales*
Es: Spēlējat kādā basketbola komandā?
Viņš: „Nē, basketbolu šad tad uzspēlēju tikai tā, priekam.”
Es (domās) Tātad savus LA Lakers un Kobe Bryant varu nemaz nepieminēt, visticamāk, viņam tas nemaz nerūp.
Es: „Meklējat apavus vasaras sezonai, ko lietot uz asfalta?”
Viņš: „Jā, apmēram. Mani iepriekšējie galīgi izjuka pa vīlēm. Steidzami vajadzīgi jauni.”
Es (domās) Viņam svarīga noteikti ir kvalitāte, jo arī šos gribēs jāt ilgi un dikti.
Es: „Ja Jūs papētīsiet tuvāk šuves, tad redzēsiet, ka tās ir ļoti precīzi nostrādātas. Kurpes ir labā stāvoklī un kalpos Jums ilgi.”
Viņš: „Es tieši tādas meklēju.”
Es: „Esat beidzot atradis *pasmaidu*. Starp citu, cik garš Jūs esat?”
Viņš: 196 vai 197 cm.
Es (domās) Gandrīz visi, kuri ir 197 cm, tiecas uz apaļiem 2m.
Es: „Ar šiem apaviem Jūs varēsiet sevi dēvēt par divmetrīgu, jo kurpēm ir augsta zole, tās padarīs Jūs garāku.”
Viņš: „2m skan labi. Es ņemšu!”
Es (domās) Gavilē, dzer šampanieti, lec plaukstiņpolku.
Viņš: *samaksā norunāto summu*
Es: Jūs esat izdarījis pareizu izvēli. Lai ilgi kalpo. Visu labu!