Romeo skries Rīgā pilno maratonu - 42 km 195m

J: Kāpēc nenāc uz basketbola treniņiem?
Es: Skrienu pa vakariem, trenējos Nordea Rīgas maratonam.
J: Da noskriesi pusmaratonu arī bez treniņiem, tev jau tas viegli.
Es: Kurš teica, ka es skriešu pusmaratonu?
J: Tu! A, ko? Skriesi maratonu? (viltīgs smaids)
Es: Jā, skriešu maratonu.
J: Tu esi traks!

Tieši šodien „trakais” pierakstījās Nordea Rīgas maratona pilnajai distancei un tieši šodien viņš kā Tālavas taurētājs sāka to visiem bazūnēt apkārt, lai vairs nebūtu atpakaļceļa. Priecājieties, tagad ir pienākusi Jūsu kārta klausīties.
Kāpēc izlēmu par labu maratonam? Īsais variants: Nesāp ceļi. Garais variants: Jo pagājušā gada Rīgas pusmaratona personisko rekordu šogad neizskatās, ka pārkodīšu un tādā gadījumā pusmaratons mani vairs nevilina. Pie tam mans brālis, kurš vispār netrenējas un nodarbojas tikai ar lielās-karotes-bildingu, var to noskriet. Nevar būt, ka mums jāspēlē vienā līgā.
Runājot par mērķiem, to ir trīs, sadalīju pat pēc svarīguma pakāpes:
Pirmais, vissvarīgākais, neatkārtot to, ko izdarīja tas nabaga puisis leģendā, skrienot maratonu uz Atēnām, respektīvi – nenomirt.
Otrs mērķis, vienkārši svarīgs, noskriet līdz galam. Ar ievelšanos, ierāpošanu finišā, vienalga kā, galvenais, ka netieku diskvalificēts un šķērsoju gala finiša līniju.
Un trešais, kurš vairs nav obligāts, tomēr manai vīrietībai būtisks – paskriet zem 4 stundām. Par pārējo jau var tirgoties. Esmu elastīgs kā pieprasījuma līkne.