Skriet sniega putenī ir visnotaļ bīstami. Var taču saķert...Nu to, ko Gerdas sirdsāķītis Kajs saķēra. Viņam „kaut kas iedūrās sirdī un ieskrēja acī”. Man skrienot 30 minūšu laikā sirdī gan nekas neiedūrās, bet acī ieputināja veselu sniegpārsliņu koloniju. Ja nu kāda no šīm sniegpārsliņām bija ar ļauno Sniega karalienes molekulu? Tad ir vakars uz kupenas.
Vēl jau paliek Džuljetas „antivīrusa pote”, bet dziļi šaubos, ka viņa nāks raudāt man acī. Neesmu viņu redzējis jau gandrīz 2 nedēļas.
Vēl jau paliek Džuljetas „antivīrusa pote”, bet dziļi šaubos, ka viņa nāks raudāt man acī. Neesmu viņu redzējis jau gandrīz 2 nedēļas.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru