pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris
sestdiena, 2010. gada 2. oktobris
Raksts avīzei
Pāris mēnešus atpakaļ man palūdza uzrakstīt rakstu mazai avīzei. Es uzrakstīju, bet avīzes numurs tā arī neiznāca. Tagad piedāvāju jums iepazīties ar manu "no sabiedrības izstumto" rakstu par peintbolu.
"Vai Tev patīk ieroči? Vai Tavā sirdī mīt maziņš karavīrs? Vai nebaidies nosmērēties? Ja uz visiem šiem jautājumiem atbildēji ar „jā,” tad man priekš Tevis ir jauna „brūte” vārdā „Peintbols”.
Definīcija: Peintbols (angļu val. „paintball” – krāsu bumba) ir sporta spēle, kurā spēlētāji bruņojušies ar saspiestu gaisu darbināmiem ieročiem un želejveidīgām lodēm, cenšas nošaut pretinieku. Skan vilinoši? Tūlīt iepazīsimies tuvāk.
Tātad, lai spēlētu peintbolu Tev, vispirms, jāatrod draugi, kas arī grib spēlēt šo spēli, jo viens taču nav karotājs (Čaks Noriss neskaitās). Ko teikt zvanot? Saki, ka aicini uz pastaigu pa svaigu gaisu un pašaut mērķī. To, ka viņš/-a arī būs mērķis un staigātājus nošauj pirmos labāk notušē. Būtu labi, ja Tu kopā savāktu vismaz 6 „sievu” harēmu.
Tikko „A-komanda” ir noorganizēta, rezervē sev peintbola laukumu. Lai to izdarītu, ņem draugos Googles tanti un ierakstot meklētājā „peintbola parks,” atrodi sev fiziski un garīgi tuvāko karošanas „valsti”. Ņem vērā, ka visi laukumi nav vienādi kā ķīnieši, tāpēc arī cenas atšķiras. Pirms saki kādam no peintbola parkiem svinīgo „jā” vārdu, iesaku papētīt attiecīgās vietas bilžu galerijas, ja tādas ir, lai saprastu, cik „zvaigžņu viesnīcu” Tu īsti rezervē. Lētākajos „numuriņos” ir vai pareizāk sakot nav nekā, vien neliels tīrums ar pāris mucām un citiem nelieliem priekšmetiem, aiz kuriem paslēpties. Turpretī „prezidenta apartamentos” varēsi atrast aizsargmūrus, skatu torņus, pamestas ēkas, tranšejas, dzeloņdrātis, iespējams pat kādu vairs neelpojošu kara tehniku. Tikko esi „iemīlējies”, rezervē!
Pienāk īpašā diena, peintbola diena. Tu spogulī sataisi sev frizūru, noskujies (ja esi vīrietis) vai uzliec meikapu (sieviete). Izvēlies savas smukākās trenūzenes un stilīgāko augšiņu. Velti, jo peintbola laukumā Tev liks obligāti vilkt kombinezonu, kurš pārklās Tavu smuko ietērpu, bet frizūru, visticamāk, sabojās speciālā aizsargmaska. Labāk paņem līdzi veiklas kājas un nelielu pēcpusi, jo mazs kustīgs zaķis vienmēr ir grūtāk nošaujams kā liels resns kaķis.
Peintbola parkā iesaku ierasties vismaz 15 minūtes pirms sava nopirktā „raidlaika”, lai tiktu pie sev piemērotākā kombinezona un dzirdētu visus viedos instruktora padomus. Instruktors Tev izstāstīs ar kuru galu jātur ierocis uz priekšu, lai nošautu pretinieku, nevis sevi, kā izskatās lodes un kur tās jāliek, pamācīs, ka no zemes celt izšautās lodes nedrīkst, pat ja tās izskatās „uzturā” lietojamas. Pastāstīs, ka pretiniekam no divu metru attāluma mugurā izšaut visu aptveri nav labais tonis, bet kulturāli cilvēki nobļaujoties „nošauts!”. Informēs, ka šajā spēlē „mirst” no vienas lodes un „nošautie” nekrīt gar zemi un nevaid kā futbolisti, bet paceļ roku un lēnām iet no kara zonas laukā. Tāpat izskaidros scenāriju noteikumus un vēl daudz ko citu. Pāris populārākie scenāriji:
1. Komanda pret komandu. Visus „Jānīšus” un „Anniņas” sadala divās apmēram vienādi spēcīgās komandās un iestāda katru vienību savā stūrī. Uzvar tā komanda, kura ir visus pretiniekus aizsūtījusi uz „labākiem medību laukiem”.
2. Katrs par sevi. Te nav sabiedroto, tikai ienaidnieki. Šauj visus un izvairies no visiem. Uzvar tas, kurš paliek pēdējais mohikānis.
3. Sagrābt karogu. Tāpat divas komandas, tikai šoreiz katrai komandai savā bāzē ir karogs (apmēram tik liels kā žurnāls „Santa” vai „FHM”). Uzdevums: Nozagt pretiniekiem karogu un atnest to uz savu bāzi. Ja karognesējam trāpa lode, tad viņš karogu atstāj pie zemes kā savu kapakmeni un pats ar paceltu roku pamet laukumu.
4. Futbols. Divas komandas sāk katra no sava stūra. Centrā atrodas karogs. Uzdevums: komandai „jāiesit futbola bumba pretinieka vārtos” – jāaiznes karogs uz pretinieka bāzi.
Scenāriju gan ir daudz un bieži vien to noteikumi tiek izdomāti turpat uz vietas ņemot vērā pieejamos resursus, piemēram, ja karotājiem līdzi ir paņēmušās sievas vai draudzenes, kurām ticība neļauj ņemt ieroci rokās, bet piedalīties spēlē nedaudz tā kā gribētos, tad spēlē „ķīlnieku atbrīvošanu” – viena komanda ir bandīti, bezsirži, likuma pārkāpēji, kuri ir sagūstījuši ķīlniekus un tagad tos tur savā bāzē. Otra komanda ir labie, Robini Hudi, ķīlnieku atbrīvotāji, kuru uzdevums ir izglābt no pretinieku bāzes ķīlniekus un importēt tos uz savu bāzi. Jo krāšņāka fantāzija, jo interesantāk!
Runājot par sāpīgāko šīs tēmas daļu, (es domāju cenas, nevis krāsu lodīšu atsitiena spēku) jārēķinās ar vismaz 5 – 8 Ls no cilvēka par starta komplektu (tajā ietilpst: 100 bumbiņas, ierocis, co2 balons, kombinezons, aizsargmaska, cimdi, pirmsspēles instruktāža un konsultācija, tiesneša pakalpojumi , tiesības izmantot spēles laukumu uz noteiktu stundu skaitu). Ja bumbiņas beidzās, tad par papildus 100 gab. vajadzēs atvadīties no vēl 2,5 – 3 Ls. Tas nozīmē, ka viena lodīte maksā apmēram 3 santīmus un izšaujot 9 tādas lodītes bezmērķīgi Tu esi izmetis veselu Snickers batoniņu. Būtībā lodītes jāšauj taupīgi, jo tās izmaksā visvairāk un bez tām taču Tavs spēles „sakodiens” paliek „bezzobains”.
Pievēršoties drošības jautājumiem, varu teikt, ka peintbols tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem ekstrēmajiem sporta veidiem, kaut arī tas iet roku rokā ar tādiem vārdiem kā „šaut” un „beigts”. Līdzīgi kā citos sporta veidos arī peintbolā ir jālieto speciāls aprīkojums, kas pasargā Tevi no traumām. Zinātāji māk teikt, ka peintbola bumba var ieskrieties ar ātrumu vairāk kā 100 metri sekundē, taču ņemot vērā tās uzbūvi un niecīgo svaru, tā nevar nodarīt nopietnus miesas bojājumus. Lodes „kodiens” nav gluži tik vārgs kā oda, bet sāpīgākam par bites dzēlienu tam nevajadzētu būt.
Nobeigumā vēl gribētu iebarot pāris gudrības, kuras vari izmantot runājot par peintbolu: katrs nopietns peintbola spēlētājs ir mutē ņēmis vārdu savienojumu Chris LaSoya (skaitās vareni labs spēlētājs, tāds kā futbolā – Djego Maradona vai basketbolā – Maikls Džordans.) Populārākais peintbola ieroču (mārkeru) ražotājs – kompānija „Planet Eclipse”, kas savā nozarē tiek uzskatīts par tādu pašu smagsvaru kā sporta apģērbu jomā Nike vai Adidas. Vēl derētu zināt, ka peintbolam ir arī „brālis” – airsofts, līdzīgs sporta veids, tikai šauj ar mazām plastmasas bumbiņām, kurām nav pārtikas krāsa vēderā.
Tagad Tu esi gatavs, mans kareivi, lai dotos cīņā! Tiekamies peintbola parkā!"
"Vai Tev patīk ieroči? Vai Tavā sirdī mīt maziņš karavīrs? Vai nebaidies nosmērēties? Ja uz visiem šiem jautājumiem atbildēji ar „jā,” tad man priekš Tevis ir jauna „brūte” vārdā „Peintbols”.
Definīcija: Peintbols (angļu val. „paintball” – krāsu bumba) ir sporta spēle, kurā spēlētāji bruņojušies ar saspiestu gaisu darbināmiem ieročiem un želejveidīgām lodēm, cenšas nošaut pretinieku. Skan vilinoši? Tūlīt iepazīsimies tuvāk.
Tātad, lai spēlētu peintbolu Tev, vispirms, jāatrod draugi, kas arī grib spēlēt šo spēli, jo viens taču nav karotājs (Čaks Noriss neskaitās). Ko teikt zvanot? Saki, ka aicini uz pastaigu pa svaigu gaisu un pašaut mērķī. To, ka viņš/-a arī būs mērķis un staigātājus nošauj pirmos labāk notušē. Būtu labi, ja Tu kopā savāktu vismaz 6 „sievu” harēmu.
Tikko „A-komanda” ir noorganizēta, rezervē sev peintbola laukumu. Lai to izdarītu, ņem draugos Googles tanti un ierakstot meklētājā „peintbola parks,” atrodi sev fiziski un garīgi tuvāko karošanas „valsti”. Ņem vērā, ka visi laukumi nav vienādi kā ķīnieši, tāpēc arī cenas atšķiras. Pirms saki kādam no peintbola parkiem svinīgo „jā” vārdu, iesaku papētīt attiecīgās vietas bilžu galerijas, ja tādas ir, lai saprastu, cik „zvaigžņu viesnīcu” Tu īsti rezervē. Lētākajos „numuriņos” ir vai pareizāk sakot nav nekā, vien neliels tīrums ar pāris mucām un citiem nelieliem priekšmetiem, aiz kuriem paslēpties. Turpretī „prezidenta apartamentos” varēsi atrast aizsargmūrus, skatu torņus, pamestas ēkas, tranšejas, dzeloņdrātis, iespējams pat kādu vairs neelpojošu kara tehniku. Tikko esi „iemīlējies”, rezervē!
Pienāk īpašā diena, peintbola diena. Tu spogulī sataisi sev frizūru, noskujies (ja esi vīrietis) vai uzliec meikapu (sieviete). Izvēlies savas smukākās trenūzenes un stilīgāko augšiņu. Velti, jo peintbola laukumā Tev liks obligāti vilkt kombinezonu, kurš pārklās Tavu smuko ietērpu, bet frizūru, visticamāk, sabojās speciālā aizsargmaska. Labāk paņem līdzi veiklas kājas un nelielu pēcpusi, jo mazs kustīgs zaķis vienmēr ir grūtāk nošaujams kā liels resns kaķis.
Peintbola parkā iesaku ierasties vismaz 15 minūtes pirms sava nopirktā „raidlaika”, lai tiktu pie sev piemērotākā kombinezona un dzirdētu visus viedos instruktora padomus. Instruktors Tev izstāstīs ar kuru galu jātur ierocis uz priekšu, lai nošautu pretinieku, nevis sevi, kā izskatās lodes un kur tās jāliek, pamācīs, ka no zemes celt izšautās lodes nedrīkst, pat ja tās izskatās „uzturā” lietojamas. Pastāstīs, ka pretiniekam no divu metru attāluma mugurā izšaut visu aptveri nav labais tonis, bet kulturāli cilvēki nobļaujoties „nošauts!”. Informēs, ka šajā spēlē „mirst” no vienas lodes un „nošautie” nekrīt gar zemi un nevaid kā futbolisti, bet paceļ roku un lēnām iet no kara zonas laukā. Tāpat izskaidros scenāriju noteikumus un vēl daudz ko citu. Pāris populārākie scenāriji:
1. Komanda pret komandu. Visus „Jānīšus” un „Anniņas” sadala divās apmēram vienādi spēcīgās komandās un iestāda katru vienību savā stūrī. Uzvar tā komanda, kura ir visus pretiniekus aizsūtījusi uz „labākiem medību laukiem”.
2. Katrs par sevi. Te nav sabiedroto, tikai ienaidnieki. Šauj visus un izvairies no visiem. Uzvar tas, kurš paliek pēdējais mohikānis.
3. Sagrābt karogu. Tāpat divas komandas, tikai šoreiz katrai komandai savā bāzē ir karogs (apmēram tik liels kā žurnāls „Santa” vai „FHM”). Uzdevums: Nozagt pretiniekiem karogu un atnest to uz savu bāzi. Ja karognesējam trāpa lode, tad viņš karogu atstāj pie zemes kā savu kapakmeni un pats ar paceltu roku pamet laukumu.
4. Futbols. Divas komandas sāk katra no sava stūra. Centrā atrodas karogs. Uzdevums: komandai „jāiesit futbola bumba pretinieka vārtos” – jāaiznes karogs uz pretinieka bāzi.
Scenāriju gan ir daudz un bieži vien to noteikumi tiek izdomāti turpat uz vietas ņemot vērā pieejamos resursus, piemēram, ja karotājiem līdzi ir paņēmušās sievas vai draudzenes, kurām ticība neļauj ņemt ieroci rokās, bet piedalīties spēlē nedaudz tā kā gribētos, tad spēlē „ķīlnieku atbrīvošanu” – viena komanda ir bandīti, bezsirži, likuma pārkāpēji, kuri ir sagūstījuši ķīlniekus un tagad tos tur savā bāzē. Otra komanda ir labie, Robini Hudi, ķīlnieku atbrīvotāji, kuru uzdevums ir izglābt no pretinieku bāzes ķīlniekus un importēt tos uz savu bāzi. Jo krāšņāka fantāzija, jo interesantāk!
Runājot par sāpīgāko šīs tēmas daļu, (es domāju cenas, nevis krāsu lodīšu atsitiena spēku) jārēķinās ar vismaz 5 – 8 Ls no cilvēka par starta komplektu (tajā ietilpst: 100 bumbiņas, ierocis, co2 balons, kombinezons, aizsargmaska, cimdi, pirmsspēles instruktāža un konsultācija, tiesneša pakalpojumi , tiesības izmantot spēles laukumu uz noteiktu stundu skaitu). Ja bumbiņas beidzās, tad par papildus 100 gab. vajadzēs atvadīties no vēl 2,5 – 3 Ls. Tas nozīmē, ka viena lodīte maksā apmēram 3 santīmus un izšaujot 9 tādas lodītes bezmērķīgi Tu esi izmetis veselu Snickers batoniņu. Būtībā lodītes jāšauj taupīgi, jo tās izmaksā visvairāk un bez tām taču Tavs spēles „sakodiens” paliek „bezzobains”.
Pievēršoties drošības jautājumiem, varu teikt, ka peintbols tiek uzskatīts par vienu no drošākajiem ekstrēmajiem sporta veidiem, kaut arī tas iet roku rokā ar tādiem vārdiem kā „šaut” un „beigts”. Līdzīgi kā citos sporta veidos arī peintbolā ir jālieto speciāls aprīkojums, kas pasargā Tevi no traumām. Zinātāji māk teikt, ka peintbola bumba var ieskrieties ar ātrumu vairāk kā 100 metri sekundē, taču ņemot vērā tās uzbūvi un niecīgo svaru, tā nevar nodarīt nopietnus miesas bojājumus. Lodes „kodiens” nav gluži tik vārgs kā oda, bet sāpīgākam par bites dzēlienu tam nevajadzētu būt.
Nobeigumā vēl gribētu iebarot pāris gudrības, kuras vari izmantot runājot par peintbolu: katrs nopietns peintbola spēlētājs ir mutē ņēmis vārdu savienojumu Chris LaSoya (skaitās vareni labs spēlētājs, tāds kā futbolā – Djego Maradona vai basketbolā – Maikls Džordans.) Populārākais peintbola ieroču (mārkeru) ražotājs – kompānija „Planet Eclipse”, kas savā nozarē tiek uzskatīts par tādu pašu smagsvaru kā sporta apģērbu jomā Nike vai Adidas. Vēl derētu zināt, ka peintbolam ir arī „brālis” – airsofts, līdzīgs sporta veids, tikai šauj ar mazām plastmasas bumbiņām, kurām nav pārtikas krāsa vēderā.
Tagad Tu esi gatavs, mans kareivi, lai dotos cīņā! Tiekamies peintbola parkā!"
pirmdiena, 2010. gada 27. septembris
piektdiena, 2010. gada 24. septembris
Rociņpusmaratons 2010
19. septembrī piedalījos Sportlat Valmieras maratons 2010 skriešanas sacensībās, kurās kopā ar Lilu pievarējām pusmaratona distanci.
Savu Valmieras skrējiena partneri pirmo reizi satiku vien 2 dienas pirms sacensībām Rīgas lidostā, kur es gribēju viņu laicīgi sagaidīt atlidojam no ja ne siltākām, tad noteikti tālākām zemēm. Gribēju kā labāk, bet sanāca kā vienmēr - es nokavēju lidmašīnas nolaišanos (pareizāk sakot, lidmašīna ieradās ātrāk kā paredzēts. No kura laika arī lidmašīnas beidz priekšlaicīgi?) un gaidīju viņu nepareizajā ielidošanas sektorā (laikam pamatoti bildēs man nav galva), bet Lilu arī neievēroja veiksmīga pirmā randiņa protokolu un jau pirmajā stundā sāka mani iepazīstināt ar saviem radiem.
Valmieras skrējiens bija lielisks, vienīgi debesīm pārāk bieži nogāja ūdeņi. Pirmajos 15 km mēs konkurentiem neapzināti devām handikapu, bet pēc tam vienojāmies plaukstu koalīcijā un viens otru paātrinātā tempā vilkām uz finišu. Kāds vīrietis, kuru mēs sarokojušies apdzinām 18. km, pat sāka skaļi protestēt: „Tā ir šmaukšanās!”. Smaidot oponēju, ka nav jau mehāniska palīdzība. Viņš mirkli apdomājās un tad prasīja, vai varot pieķerties man pie otras rokas. Atteicu piešķirt vīzu, jo otrā rokā jau bija dzēriena pudele un partneres jaka. Jo tālāk skrējām, jo vairāk skrējējus apdzinām. Lilu turējās neticami braši. Man pašam šturmējot pēdējo slīpumu sāka aptrūkties elpa, bet Lilu pat neiepīkstējās, ka ir grūti, tik ciešāk iekrampējās manā plaukstā. Finišējām ar īstu skrējēju sprintu. Slapji, bez elpas. Viņa gandarīta par paveikto, bet es lepns par viņu.
svētdiena, 2010. gada 12. septembris
Specvienība
Iepazīstieties, mana „9. rota”! Īsta specvienība, kas šodien ap pusdienlaiku iebruka mežā, lai saņemtu 3 spaiņus gūstekņu. Misija tika veiksmīgi arī izpildīta pateicoties vietējai sēņomānei, sievietei zilajā kapucē, kas bildē iet pa priekšu „sarkangalvītei”. Viņa mūs ieveda īstās sēņu raktuvēs, kur mums atlika tikai liekt muguras un „cirst”. Tik vienkārši! Bez viņas gan mēs būtu kā Raimonds Pauls bez klavierēm vai Džilindžers bez cigarešu dūmiem.
sestdiena, 2010. gada 28. augusts
Līdaka saka: „Aizver muti!”, bet kā saka skorpions?
Bijusī grupas biedrene ciemojas pie manis.
L: „Tev pagalmā tādas parastas mašīnas!”
Es: *smaidot* „Paldies!” (Tur stāvēja arī manas ģimenes auto un viņa to labi zināja.)
Pēc 2 stundu tējošanās kāpjam no 5. stāva pa trepēm lejā. Pie izejas satieku kaimiņu, kurš smēķē un cieši nopēta meiteni. Pasveicinu kaimiņu un mēs dodamies tālāk.
L: „Ko diez tavs kaimiņš nodomāja?”
Es: „Iespējams to, ka es tikko iztērēju 30 Ls.”
L: *smejoties* „Paldies!”
L: „Tev pagalmā tādas parastas mašīnas!”
Es: *smaidot* „Paldies!” (Tur stāvēja arī manas ģimenes auto un viņa to labi zināja.)
Pēc 2 stundu tējošanās kāpjam no 5. stāva pa trepēm lejā. Pie izejas satieku kaimiņu, kurš smēķē un cieši nopēta meiteni. Pasveicinu kaimiņu un mēs dodamies tālāk.
L: „Ko diez tavs kaimiņš nodomāja?”
Es: „Iespējams to, ka es tikko iztērēju 30 Ls.”
L: *smejoties* „Paldies!”
piektdiena, 2010. gada 13. augusts
Apvienojot patīkamo ar lietderīgo
15. augustā Jūrmalā būs pusmaratona skrējiens un es tur neskriešu. (Varguļis!) Es tiesāšu. (Oho!)
Vakar vakarā notika instruktāža par godu šim pasākumam un Jūrmalas kartē parādīja visas mūsu atrašanās vietas. Varējām paši izvēlēties mazāko no ļaunumiem. Es izvēlējos vienu no sānieliņām, kur man draud nobraukšana ar džipu par ceļa bloķēšanu, bet citādi - laba vieta. Pirms vakar gāju uz sapulci, domāju, ka mums tur mācīs shotokan karate paņēmienus, kas palīdzēs atbrīvot trasi no „iebrucējiem”, bet visi tur mācītie „paņēmieni” sākās ar „Labdien! Es atvainojos, bet Jums nav atļauts...” un izpildās tikai ar muti. Cik neinteresanti! Toties skrējiens gan solās būt interesants – izskatās, ka satikšu pāris skrējējdraugus, varbūt pat atļaušos kādam uzsvilpt (man inventārā būs svilpe, spilgta veste, iespējams vēl rācija).
Jebkurā gadījumā man patīk vērot sporta sacensības un ja par to vēl nedaudz maksā + ēdina, tad rodas tikai viens jautājums: „Kur man jāpierakstās?”
Vakar vakarā notika instruktāža par godu šim pasākumam un Jūrmalas kartē parādīja visas mūsu atrašanās vietas. Varējām paši izvēlēties mazāko no ļaunumiem. Es izvēlējos vienu no sānieliņām, kur man draud nobraukšana ar džipu par ceļa bloķēšanu, bet citādi - laba vieta. Pirms vakar gāju uz sapulci, domāju, ka mums tur mācīs shotokan karate paņēmienus, kas palīdzēs atbrīvot trasi no „iebrucējiem”, bet visi tur mācītie „paņēmieni” sākās ar „Labdien! Es atvainojos, bet Jums nav atļauts...” un izpildās tikai ar muti. Cik neinteresanti! Toties skrējiens gan solās būt interesants – izskatās, ka satikšu pāris skrējējdraugus, varbūt pat atļaušos kādam uzsvilpt (man inventārā būs svilpe, spilgta veste, iespējams vēl rācija).
Jebkurā gadījumā man patīk vērot sporta sacensības un ja par to vēl nedaudz maksā + ēdina, tad rodas tikai viens jautājums: „Kur man jāpierakstās?”
Abonēt:
Ziņas (Atom)
