Debess slūžas ir atvērušās un no tumsas klēpja kā rudens lapas birst miljoniem mazu sniegpārsliņu. Gaiss ir piesūcies ar bērnu smiekliem, tas burtiski garšo pēc saldmes. Visapkārt vizuļo ledus paklājs ar sniegavīru stādiem. Zem staltajiem laternu stāviem pie daudzstāvu mājām uz piebraucamā celiņa kā Ziemassvētku mantiņas eglītē mirdz mašīnu virtenes visās varavīksnes krāsās. Priecājies, ir Ziemassvētki!
Un es priecājos, jo šogad saņēmos un pats uztaisīju Ziemassvētku kartiņas, pats sacerēju tajās dzejoļus. Pats pirmo reizi cepu Ziemassvētku keksu, pats apdedzinājos. Pats vārīju zirņus, pats pārēdos. Es biju es pats.
Tagad ir silti un mierīgi. Rosība ir noslēgusies, vienīgi debess slūžas ir atvērušās un no tumsas klēpja...
Un es priecājos, jo šogad saņēmos un pats uztaisīju Ziemassvētku kartiņas, pats sacerēju tajās dzejoļus. Pats pirmo reizi cepu Ziemassvētku keksu, pats apdedzinājos. Pats vārīju zirņus, pats pārēdos. Es biju es pats.
Tagad ir silti un mierīgi. Rosība ir noslēgusies, vienīgi debess slūžas ir atvērušās un no tumsas klēpja...
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru