Uzrakstījusi man uz pleca trīs ciparu numuru, meitene prasa manu vaigu. Es jautāju: „Dosi buču?”. Viņa pasmaida un saka, ka to arī var, bet vispirms gribot manu vaigu aprakstīt.
Vai esmu aizrāvies ar bodyart? Nē, tas Vaidavas triatlons. Tā iezīmēja katru triatlonistu, lai viņam nevajadzētu dot papīra taisnstūra numurus ar saspraudēm.
1. Peldēšana (350m): Ūdens silts kā meiteņu apskāvieni. Jānopeld tādā neliels aplis. Mazs cinītis (uzdevums), kas gāza lielu vezumu ( paņēma daudz spēka).
2. Riteņbraukšana (20 km): Viss pa asfaltu. 80% brauca ar šosejas sporta velosipēdiem. Es gan izvēlējos būt ērglis – tuntuļoju ar kalnu velosipēdu, jo cita man nebija. Trase kalnaina. Ja uz leju paspēju iemīties ar 43 km/h, tad augšā rāpos tikai ar 18 km/h. Riteņbraukšanā biju galīgs Urmas, smagi kavēju pagastu, jutos kā neēdis snickers.
3. Skriešana (6km): Mana zvaigžņu pusstunda. Skrēju gandrīz ar ātrumu 4:30 min/km un apsteidzu 22 skrējējus (7 no tiem jau bija gājēji). Vienīgi kāds man bija uzlicis kurpju šņoru lāstu, jo 2. km atsējās kreisā kurpe, bet 5. km labā. Skriešanas trasē bija izvietoti pat 2 dzeršanas posteņi, kurus es izmantoju pavisam nosacīti – pirmajā meitenēm garām skrienot uzsaucu, lai pašas iedzer uz manu veselību, bet otrajā visu glāzes saturu izsmērēju sev uz galvas.
Secinājums: Triatlons man patika un es tajā noteikti piedalīšos vēl.
Vai esmu aizrāvies ar bodyart? Nē, tas Vaidavas triatlons. Tā iezīmēja katru triatlonistu, lai viņam nevajadzētu dot papīra taisnstūra numurus ar saspraudēm.
1. Peldēšana (350m): Ūdens silts kā meiteņu apskāvieni. Jānopeld tādā neliels aplis. Mazs cinītis (uzdevums), kas gāza lielu vezumu ( paņēma daudz spēka).
2. Riteņbraukšana (20 km): Viss pa asfaltu. 80% brauca ar šosejas sporta velosipēdiem. Es gan izvēlējos būt ērglis – tuntuļoju ar kalnu velosipēdu, jo cita man nebija. Trase kalnaina. Ja uz leju paspēju iemīties ar 43 km/h, tad augšā rāpos tikai ar 18 km/h. Riteņbraukšanā biju galīgs Urmas, smagi kavēju pagastu, jutos kā neēdis snickers.
3. Skriešana (6km): Mana zvaigžņu pusstunda. Skrēju gandrīz ar ātrumu 4:30 min/km un apsteidzu 22 skrējējus (7 no tiem jau bija gājēji). Vienīgi kāds man bija uzlicis kurpju šņoru lāstu, jo 2. km atsējās kreisā kurpe, bet 5. km labā. Skriešanas trasē bija izvietoti pat 2 dzeršanas posteņi, kurus es izmantoju pavisam nosacīti – pirmajā meitenēm garām skrienot uzsaucu, lai pašas iedzer uz manu veselību, bet otrajā visu glāzes saturu izsmērēju sev uz galvas.
Secinājums: Triatlons man patika un es tajā noteikti piedalīšos vēl.
