Jo vairāk es braucu pa Rīgu, jo vairāk man liekas, ka Rīgas Satiksmei patīk mūs visus ik pa laikam „iepriecināt” ar visādiem jauniem einšteinojumiem. Piemēram, šodien pat iepazinos ar viņu jauno sodu sistēmu, kura jāsaka, ka ir visai skarba.
Tātad, nedaudz attinam filmu atpakaļ uz pulksten 12:xx.
Es atrodos 4. tramvajā, otrajā vagonā pie aizmugurējām durvīm. Braucam uz Pārdaugavu. Tramvaja kuņģis ir pustukšs. Viņš apstājas starp Slokas ielu un A. Grīna bulvāri. Durvis atveras un pa tām iekāpj kontrole. Ne vairs tās kartona tantes, kas krāj naudu dekoderim, šoreiz riktīgi Rīgas Centrāltirgus miesnieki – neskuvušies vīri ar tēraudcietām sejām. Es izvelku personalizēto mēnešbiļeti, mani akceptē par labu esam. Pārējie dara tāpat, izņemot kādu vīrieti, kurš pagriež muguru pret kontroli un ar acīm pielīp pie loga.
Kontrolieris: Biļetīti.
Vīrietis: (nekādas reakcijas)
Kontrolieris: Biļetīti!
Vīrietis: Nav.
Kontrolieris: Būs jāmaksā sods.
Vīrietis: Nav.
Kontrolieris: Vismaz pameklējiet.
Vīrietis: (nekādas reakcijas)
Atveras durvis, bet bezbiļetnieks ārā nekāpj. Kontrole viņam „palīdz” izkāpt, viegli pagrūžot mugurā (tiešām viegli, hokejā 2 minūtes par tādu grūdienu nedotu). Vīrietis paliek tramīgs, uzmet žiglu skatienu pa kreisi, bet saprot, ka tur nebūs tā labākā vieta, lai bēgtu, jo citi no kontroles jau tur priekšā ar savām „otrajām pusītēm”. Vīrietis izvēlas skriet pa labi. Kontrole viņu saķer aiz rokas. Mana tramvaja durvis aizveras un sākas kustība. Kustība turpinās arī ārā - vīrietis pagrūž kontrolieri. Aiziet gaiļu cīņas: kontrolieris viņu nogāž zemē. Turpinājumā asas vārdu (precīzāk laikam būtu teikt kāju) pārmaiņas - vīrietis guļot uz zemes, izdara sitienu ar kāju kontrolierim, kontrolieris atmaksā ar procentiem. Pārējā kontrole nāk palīgā. Tālāk neko nevar redzēt, jo tramvajs mani aizved prom no gladiatoru arēnas.
Happy End!
Tātad, nedaudz attinam filmu atpakaļ uz pulksten 12:xx.
Es atrodos 4. tramvajā, otrajā vagonā pie aizmugurējām durvīm. Braucam uz Pārdaugavu. Tramvaja kuņģis ir pustukšs. Viņš apstājas starp Slokas ielu un A. Grīna bulvāri. Durvis atveras un pa tām iekāpj kontrole. Ne vairs tās kartona tantes, kas krāj naudu dekoderim, šoreiz riktīgi Rīgas Centrāltirgus miesnieki – neskuvušies vīri ar tēraudcietām sejām. Es izvelku personalizēto mēnešbiļeti, mani akceptē par labu esam. Pārējie dara tāpat, izņemot kādu vīrieti, kurš pagriež muguru pret kontroli un ar acīm pielīp pie loga.
Kontrolieris: Biļetīti.
Vīrietis: (nekādas reakcijas)
Kontrolieris: Biļetīti!
Vīrietis: Nav.
Kontrolieris: Būs jāmaksā sods.
Vīrietis: Nav.
Kontrolieris: Vismaz pameklējiet.
Vīrietis: (nekādas reakcijas)
Atveras durvis, bet bezbiļetnieks ārā nekāpj. Kontrole viņam „palīdz” izkāpt, viegli pagrūžot mugurā (tiešām viegli, hokejā 2 minūtes par tādu grūdienu nedotu). Vīrietis paliek tramīgs, uzmet žiglu skatienu pa kreisi, bet saprot, ka tur nebūs tā labākā vieta, lai bēgtu, jo citi no kontroles jau tur priekšā ar savām „otrajām pusītēm”. Vīrietis izvēlas skriet pa labi. Kontrole viņu saķer aiz rokas. Mana tramvaja durvis aizveras un sākas kustība. Kustība turpinās arī ārā - vīrietis pagrūž kontrolieri. Aiziet gaiļu cīņas: kontrolieris viņu nogāž zemē. Turpinājumā asas vārdu (precīzāk laikam būtu teikt kāju) pārmaiņas - vīrietis guļot uz zemes, izdara sitienu ar kāju kontrolierim, kontrolieris atmaksā ar procentiem. Pārējā kontrole nāk palīgā. Tālāk neko nevar redzēt, jo tramvajs mani aizved prom no gladiatoru arēnas.
Happy End!
4 komentāri:
brrr, līdzīgs stāsts jau kaut kur dzirdēts, labi, ka ne redzēts un piedzīvots
tramvaji man vispār nesimpatizē(iedomas par nelabvēlīgiem sociālajiem slāņiem..) un kontrolieri, vecie/jaunie, tā pat. bet tieši 4ais tramvajs kādreiz varēja aizvest ciemos pie Lilu :)
Tramvajos var redzēt kāds ir stāvoklis valstī, kā dzīvo parastais iedzīvotājs.
Es ar 4to tramvaju braucu jau vismaz 3 gadus, laikam visu laiku būšu kāpis ārā nepareizajā pieturā, ja neesmu Tevi redzējis :)
tas nudien ir rādītājs un man tas nepatīk(nekad nav paticis), tāpēc izvēlos neskatīties uz to no dienas dienā
lai gan arī man varētu uzspiest parasto zīmogu
taču pateicoties savām augstāk minētajām iedomām, pie pirmās izdevības tramvaju nomainīju ar 41A. citas ērtības un komforts :)
Tu tiešām sevi ļoti mīli :)
Ierakstīt komentāru