Meitene pie blakus galdiņa

„Man lūdzu ceptu lasi krējuma mērcē ar frī, kartupeļu pankūkas ar lasi, vienu soļanku ar trīs maizes šķēlēm, ogu desertu un 0,5 glāzi kvasu.” – tādu pasūtījumu šodien kafejnīcā pieprasīja meitene pie blakusgaldiņa, kura kā termometrs bija cieši iespiedusies savam puisim labajā padusē. Meitene kā meitene, smuka meitene, bet apetīte gan kā mežcirtējam. Tas mani izbrīnīja. Mans pasūtījums bija „nedaudz” plānāks – „Man lūdzu vistu kotletes ar vārītiem kartupeļiem. Pusīti” Porcijas tur lielas, nezinu kā viņa to visu dabūs iekšā. Nesakiet, ka dalīsies ar savu puisi, jo viņš arī veica pasūtījumu. Līdzīgu manējam. Vienīgi vēl dzeramo pieķēra klāt.
Pēc viņas pasūtījuma es nedaudz iegrimu atmiņās. Manā priekšā uzzibsnīja vecs psiholoģiskais tests, kuru aizpildīju pagājušogad. Viens no tā jautājumiem bija: „Kādu mājdzīvnieciņu Tu vēlētos? Kāpēc?”. Es uzrakstīju, ka trusīti. Jo viņš ir mīļš, aizņem maz vietas un maz ēd. Kad tests bija aizpildīts, man izskaidroja, ka mājdzīvnieciņš esot mana sapņu meitene, respektīvi, es vēlos meiteni, kas ir mīļa, aizņem maz vietas un maz ēd. Toreiz es skaļi smējos par šo, bet tagad dzirdot blakus galdiņa meitenes pasūtījumu, sapratu, ka tam testam tomēr sava taisnība vien būs.